Valdījuma jēdziens.
Par valdījumu juridiskajā literatūrā tiek uzskatīta “faktiskā vara” pār lietu, lietas turēšana pie sevis, savā saimniecībā, kas arī parasti dod iespēju fiziskai un saimnieciskai darbībai uz lietu.
Faktiskā vara – tas nozīmē, ka ķermeniska lieta faktiski (reāli) atrodas valdītāja pilnīgā varā. Šī faktiskā vara pieder arī turētājam.
Valdījuma tiesības ir īpašniekam likumā nodrošināta iespēja lietu turēt pie sevis. Tomēr “valdījums” nav jāsaprot burtiski – tā, ka personas valdījumā esošās lietas nepārtraukt atrodas pie tās. Tā, piemēram, ja pilsonis uz laiku atstāj savu dzīvojamo māju, dzīvokļa iekārtu vai citu mantu, aiziedams uz darbu vai aizbraukdams atvaļinājumā, tad prezumējams, ka minētā manta atrodas šā pilsoņa valdījumā, ja vien viņš to pēc līguma nav nodevis kādam citam glabāšanā vai apsardzībā. Valdījums pēc savas būtības ir faktiskas varas institūts un pastāv paralēli īpašumam kā tiesiskas varas institūtam. Prof. V.Sinaiskis ir norādījis: “Kā romiešu, tā arī tagadējās tiesībās ir grūti atrisināmas jautājums – kas attaisno šī institūta pastāvēšanu? Šeit ir daudz teoriju, no kurām patlaban dominē publiskās intereses vai apgrozības teorija. Ir konstatējams, ka lietu tiesībās ne katru reizi faktiskais stāvoklis sakrīt ar tiesisko, tāpēc arī lietu tiesībās šis faktiskais stāvoklis ir jāregulē”.
…
