Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:677232
 
Evaluation:
Published: 13.01.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Valsts    4
1.1.  Valsts būtība un loma    4
1.2.  Valsts uzdevums    5
1.3.  Valsts funkcijas    6
1.3.1.  Iekšējās funkcijas    6
1.3.2.  Ārējās funkcijas    7
1.4.  Valsts forma    7
1.4.1.  Politiskie režīmi    7
1.4.2.  Valsts iekārtas forma    7
1.4.3.  Valdīšanas formas    8
2.  Varas dalīšana    9
2.1.  Likumdevējvara – parlaments    9
2.1.2.  Kā parlamentu izvēlē?    9
2.1.3.  Parlamenta struktūra    11
2.1.4.  Likumdošanas process    13
2.2.  Izpildvara – valdība    14
2.3.  Tiesu vara    16
2.3.2.  Tiesu darbības sfēra    16
2.3.4.  Kā nodrošina tiesnešu neatkarību?    17
2.3.5.  Tiesu sistēma    18
2.3.6.  Tiesa kā konstitucionālas kontroles institūcija    18
  Secinājumi    20
  Izmantotā literatūra    21
  Pielikums    22
Extract

2.3.6. Tiesa kā konstitucionālas kontroles institūcija
„Trešā vara” savu likumības sargātājas lomu pilnā apjomā var veikt tikai tad, ja likumību atjaunot tai ir ļauts ne tikai privātpersonu, sabiedrisko un privāto organizāciju, bet arī jebkuras valsts institūcijas un amatpersonas darbībā. Parlamentārieši, pieņemdami jaunu likumu, var neievērot vai pārkāpt konstitūciju. To pārkāpt var arī valdība un prezidents, un demokrātiska iekārta tiesu sistēmai piešķir tiesības atcelt konstitūcijai neatbilstošus likumus, lēmumus un rīkojumus.
Šai nolūkā var pastāvēt arī speciāla tiesa. Vācijā, piemēram, ir izveidota Konstitucionālā tiesa, Francijā šādu tiesu sauc par Konstitucionālo padomi. Līdzīgas speciālās tiesas pastāv Austrijā, Krievijā, Itālijā, Lietuvā.
Latvijā Satversmes tiesa izveidota 1996. gadā. Tās kompetencē ir lietas par likumu un Saeimas pieņemto lēmumu, kā arī Ministru kabineta, ministriju, pašvaldību pieņemto normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Ja Satversmes tiesa kādu likumu vai normatīvo aktu atzīst par neatbilstošu Satversmei, tas zaudē spēku.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, tos apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Trīs kandidatūras izvirza Saeimas deputāti, divas – Ministru kabinets un vēl divas – Augstākās tiesas plēnums [2. Lit. sar.].

Secinājumi
Valsts izteikti atšķiras no visām citām sabiedriskām organizācijām.
Lai valsti vispār varētu nosaukt ar terminu „Valsts”, tad tai obligāti ir jābūt neatkarīgai.
Mūsdienās neatkarība nav absolūta, jo valstīm savā starpā ir dažādi līgumi.
Valsts ir sarežģīts mehānisms, ko ir jāmāk vadīt un pārvaldīt.
Valsts vajadzīga, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību.
Valsts ir tautas kopīgas gribas izpausme.
Valsts ir mehānisms, kas saskaņo dažādu sabiedrības sociālo grupu (šķiru, slāņu, nāciju u.c.) intereses.
Katrai valstij uzdevums ir kāda sociāla, politiska, ekonomiska vai cita mērķa sasniegšana.
Lai sasniegtu valsts uzdevumus, ir jāīsteno iekšējās un ārējās valsts funkcijas.
Visa tauta nevar piedalīties likumu veidošanā, tāpēc tā likumdošanas tiesības deleģē saviem pārstāvjiem.
Īpaša vieta valstī ir tiesai jeb „trešajai varai”. Tā nodrošina tiesisko kārtību.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1237023
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register