Valsts civildienesta ierēdņa juridiskā atbildība, tās veidi un piemērošanas kārtība

Bieži dzird lietojam vārdus “juridiskā atbildība”, “viņš ir juridiski atbildīgs par nodarīto kaitējumu” vai “viņam ir jānes juridiskā atbildība par savām darbībām”. Arī likums bieži norāda, ka kādai personai ir “jānes atbildība”, ka tai ir “atbildības pienākums” u.tml., tomēr legāls skaidrojums jēdzienam juridiskā atbildība nav atrodams.
Tā kā neviens normatīvs dokuments (likums, noteikumi utt.) jēdzienu juridiskā atbildība nedefinē, tad juridiskās atbildības jēdziena izpratni iespējams iegūt tikai empīriskā ceļā, t.i., pamatojoties uz novērojumiem, uz eksperimentiem. Lai labāk izprastu jēdzienu “juridiskā atbildība”, sākotnēji jāaplūko vispārējais jēdziens – atbildība.
Jāpiezīmē, ka atbildības problēma ir samērā plaši diskutēta, bet vienotu atbildības apzīmējumu tiesību teorijā nav izdevies izveidot. Un tas ir tāpēc, ka pastāv dažādi atbildības veidi – sociālā, morālā, politiskā, juridiskā u.c. un katram veidam ir savs definējums, bet atrast vienu, kas būtu vispār pieņemams nav izdevies.1 Par to liecina daudzie jēdziena atbildība definējumi, jo atkarībā no tā, kādā skatījumā termins atbildība tiek aplūkots – no filozofiskā, juridiskā vai no kāda cita skata punkta - šim terminam definējumi ir atšķirīgi.
Piemēram:
vārds atbildība nozīmē vienu no vērtībām, kuru cilvēki gribētu redzēt savos vadītājos2;
tāds jau ir saucams pie atbildības3;
atbildība ir tikumiska un tiesiska spēja apzināties savas darbības sekas4;
atbildība ir attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa; apzināta nepieciešamība atbildēt par savu rīcību un tās sekām, uzņemties un pildīt sabiedrības izvirzītos uzdevumus5.…