Valsts civildienests ir ierēdņu kopums, ar kuru palīdzību Ministru kabinets var nodrošināt stabilu un efektīvu valsts pārvaldes darbu. Latvijā Saeima 1994.gada 21.aprīlī pieņēma likumu „Par valsts civildienestu”. Likuma mērķis bija sakārtot tiesiskās attiecības starp valsti un civildienestā strādājošajiem, kā arī noteikt kritērijus ierēdņa amata kandidātiem. Civildienesta uzraudzība un pilnveidošana likumā paredzētā kārtībā tiek uzticēta jaunizveidotajai Valsts civildienesta pārvaldei. Tika izveidota arī Valsts administrācijas skola , lai nodrošinātu ierēdņu profesionālās kvalifikācijas celšanu.
Valsts administrācijas skolas galvenais uzdevums ir, izmantojot valsts budžeta asignējumu, izglītot valsts ierēdņus1. Skolai sākotnēji bija liela nozīme, jo daudziem cilvēkiem bija nepilnīga izglītība īpaši attiecībā uz personāla vadību, kas iepriekšējā režīma laikā bija brīvā tirgus sistēmai pilnīgi neatbilstoša, tādēļ arī šajā jomā apmācība un kvalifikācijas celšana bija ļoti nepieciešama. Bez tam 1994.gada likums „Par valsts civildienestu” paredzēja diezgan zemus kritērijus ierēdņa amata kandidātiem, attiecībā uz izglītības līmeni, jo bija nepieciešama vismaz vispārējā vidējā izglītība. Taču jau 2000.gada likumā jau tika noteiktas stingrākas izglītības prasības un darbam valsts civildienestā bija nepieciešama augstākā izglītība.
Kā vienu no lielākajām problēmām ar kvalificētu darbinieku piesaisti valsts civildienestā varam uzskatīt zemo atalgojumu. Šis zemais atalgojums valsts civildienestā tiek kompensēts ar ļoti plašām sociālajām garantijā – dzīvokļa pabalsts, atvaļinājuma pabalsts, pabalsts sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi u.c. …
