Secinājumi
1. Publisko iepirkumu jomu Latvijā regulē Publisko iepirkumu likums, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
2. Publisko iepirkumu likums, pārņemot Direktīvu 2004/18/EK, ir ieviesis visas obligātās iepirkuma procedūras – atklātu, slēgtu konkursu, sarunu procedūru un metu konkursu, izņemot konkursa dialogu, kas ir paredzēta kā alternatīva procedūra ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos.
3. Publisko iepirkumu likums ir piemērojams, ja paredzamā līgumcena ir sākot ar no 10 000 latu, turklāt tiek paredzēts regulējums arī iepirkumiem, kuru vērtība sasniedz 1000 latu.
4. Publisko iepirkumu likumā ir konstatētas dažāda veida nepilnības, kuras nepieciešams novērst ar likumprojekta izstrādāšanu.
5. Valsts sekretāri ir izstrādājuši likumprojektu „Grozijumi Publisko iepirkumu likumā”, kas tiks virzīts apspriešanai Saeimā. Šis likumprojekts ir izstrāts, lai izslēgtu normas, kasir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību regulējumu un galvenokārt ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumos pausto tiesību normu interpretāciju. Piem., Publisko iepirkumu likums kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru, bet Direktīva 2004/18/EK skaidri norāda, ka vērtēšanas kritēriji var būt vienīgi tie, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu.
6. Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties un kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem kandidātiem ar mērķi izstrādāt vienu vai vairākus pasūtītāja prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus.
…
