Valsts vieta un loma tirgus ekonomikā bez šaubām ir ļoti svarīgs aspekts valsts un tās iedzīvotāju dzīvē, jo mēs dzīvojām valstī. Valstij ir daudzas funkcijas, ko viņa pilda, nodrošinot valsts iedzīvotājiem labu dzīves līmeni, ka arī cenšās nodrošināt stabilu ekonomisko situāciju valstī.
Dotā tēma attiecas gan uz mikroekonomiku, gan uz makroekonomiku, no kā izriet, ka šī tēma tik tiešām ir ļoti svarīga. Tieši tāpēc mana darba mērķis ir:
1.noskaidrot valsts funkcijas tirgus ekonomikas ietvaros,
2.sabiedrisko labumu nozīmi valsts tirgus ekonomikā,
3.valsts ienākumu un izdevumu nozīmi valsts tirgus ekonomikā.
Kaut gan valsts ekonomikas galvenie bloki - fiskālā un monetārā politika - paliek aiz problēmas robežām, tomēr tieši šeit ir jānoskaidro valsts iejaukšanās ekonomikā pamatotība un jāiezīmē tie virzieni, kurus brīvais tirgus, balstoties uz mikroekonomikas bāzi, nevar nodrošināt.
Valsts ekonomiskās politikas stratēģijā un taktikā jāņem vērā gan reālās, objektīvi nosacītās nākotnes tendences, gan pagātnes drupas un rēgi, vakardienas sīkstums. Tieši tāpēc es vēlētos aplūkot Latvijas tirgus ekonomikas vēsturisko pusi, ko raksturo:
1. brūkošā ekonomika. Straujš iekšzemes kopprodukta kritums attiecas visupirms uz 1991. un 1992. gadu. Tas ar mazām svārstībām turpinājās līdz pat 1995. gadam. Šinī gadā eksperti Latvijas iekšzemes kopprodukta līmeni lēsa kā pusi no 1990. gada līmeņa. Tiek uzsvērts, ka faktiskais iekšprodukta lielums varētu būt lielāks, jo statistika tikai daļēji spēj savos aprēķinos aptvert "ēnu ekonomikas" lielumu. Šim apgalvojumam ir arī pretarguments, jo nemitīgi auga importa kontrabanda. Bet imports samazina tīro eksportu un līdz ar to iekšzemes kopprodukta lielumu. Var hipotētiski pieņemt, ka kontrabandas imports līdzsvaro ar mīnusa zīmi neuztverto "ēnu ekonomikas" daļu, kas attiecīgi būtu lēšama ar plusa zīmi. Iekšzemes kopprodukta samazināšanos uz pusi 1995. gadā salīdzinājumā ar 1991. gadu netieši apliecina citi statistiski rādītāji. 1994. gadā privātais patēriņš līdzinājās 40% no 1990. gada līmeņa, kopējā pamatkapitāla veidošanās (investīcijas) attiecīgi 21,8%; apstrādājošā rūpniecība 1993. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu fiksēta 35% līmenī, celtniecība -12%.…
