Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība un kvalitātes kontroles mehānismi kriminālprocesā Latvijā

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Kriminālprocesa likums nosaka "nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja šī persona pati par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi." Tomēr tiesībām uz taisnīgu tiesu nebūtu nekādas nozīmes, ja valsts personai noteiktos gadījumos, it sevišķi tad, ja persona ir trūcīga, nenodrošinātu nepieciešamo juridisko palīdzību, piemēram, atbrīvojot vai atmaksājot tiesāšanās izdevumus, nodrošinot juridisku konsultāciju un pārstāvību vai aizstāvību tiesā.
2005. gada 1. jūnijā spēkā stājās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums (turpmāk – VNJPL), kurš regulē valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sniegšanu Latvijā un no likuma spēkā stāšanās brīža valstī tiek garantētas personas tiesības saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību. Šī tēma ir aktuāla, jo juridiskā palīdzība tiek fokusēta uz indivīdu un sociāli mazaizsargātāko personu grupu sociālo un ekonomisko labklājību, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupu atbalsta mehānismiem un pieeju tiesiskumam.…