-
Valsts prezidents, ievēlēšanas kārtība, funkcijas
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Ievads | 2 |
2. | Kas var kļūt par Valsts prezidentu Latvijā | 3 |
3. | Kā notiek prezidenta ievēlēšana | 3 |
4. | Kādos gadījumos Valsts prezidenta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa | 4 |
5. | Kādas ir LR Satversmē paredzētās Valsts prezidenta pilnvaras | 4 |
6. | Valsts prezidenta pilnvaras likumdošanas jomā | 6 |
7. | Valts prezidenta kompetence citos LR tiesību aktos | 7 |
8. | Jānis Čakste | 8 |
9. | Gustavs Zemgals | 10 |
10. | Alberts Kviesis | 11 |
11. | Kārlis Ulmanis | 13 |
12. | Guntis Ulmanis | 15 |
13. | Vaira Vīķe – Freiberga | 17 |
14. | Latvijas Vēsturnieku komisija | 19 |
15. | Stratēģiskās analīzes komisija | 20 |
16. | Nacionālās drošības padome | 21 |
17. | Apžēlošanas dienests | 22 |
18. | Militārā padome | 26 |
19. | Ordeņu kapituls | 26 |
20. | Valsts Heraldikas komisija | 27 |
21. | Valsts prezidenta kanceleja | 27 |
22. | Valsts prezidenta kancelejas struktūra | 29 |
23. | Valsts prezidenta standarts | 30 |
24. | Secinājumi | 32 |
25. | Izmantotā literatūra | 34 |
Latvijā pastāv visai skaidrs mehānisms politiskās atbildības īstenošanai. Pilsoņi ievēl tikai Saeimu, kas ir atbildīga vēlētāju priekšā par savu darbību. Visas pārējās institūcijas un amatpersonas (izņemot pašvaldības) ir tieši vai netieši atbildīgas Saeimai. Arī Valsts prezidents ir Saeimas izraudzīts, un šī institūcija ir apveltīta galvenokārt ar reprezentatīvām funkcijām.
Lai radītu zināmu pretsparu Saeimas dominēšanai un nodrošinātu lielāku politisko atbildīgumu, jau deviņdesmito gadu vidū atsevišķas politiskās partijas formulēja priekšlikumus izmainīt Saeimas ievēlēšanas kārtību, pārejot uz jaukto vai pat mažoritāro vēlēšanu sistēmu, un ieviest visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūciju. Tie gūst plašu sabiedrības atbalstu. 2000.gada vasarā veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 63% respondentu atbalsta visas tautas vēlēta prezidenta institūciju, bet 51% atbalsta pašreizējās vēlēšanu sistēmas maiņu.…
Latvijā pastāv visai skaidrs mehānisms politiskās atbildības īstenošanai. Pilsoņi ievēl tikai Saeimu, kas ir atbildīga vēlētāju priekšā par savu darbību. Visas pārējās institūcijas un amatpersonas (izņemot pašvaldības) ir tieši vai netieši atbildīgas Saeimai. Arī Valsts prezidents ir Saeimas izraudzīts, un šī institūcija ir apveltīta galvenokārt ar reprezentatīvām funkcijām. Lai radītu zināmu pretsparu Saeimas dominēšanai un nodrošinātu lielāku politisko atbildīgumu, jau deviņdesmito gadu vidū atsevišķas politiskās partijas formulēja priekšlikumus izmainīt Saeimas ievēlēšanas kārtību, pārejot uz jaukto vai pat mažoritāro vēlēšanu sistēmu, un ieviest visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūciju. Tie gūst plašu sabiedrības atbalstu. 2000.gada vasarā veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 63% respondentu atbalsta visas tautas vēlēta prezidenta institūciju, bet 51% atbalsta pašreizējās vēlēšanu sistēmas maiņu.
- Valsts pazīmes
- Valsts prezidents, ievēlēšanas kārtība, funkcijas
- Valsts varas ierobežošanas tiesiskie līdzekļi
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Valsts pazīmes
Research Papers for university13
-
Valsts varas ierobežošanas tiesiskie līdzekļi
Research Papers for university7
-
Nacionāla valsts un "globāla republika"
Research Papers for university7
-
Valsts būtību skaidrojošās teorijas
Research Papers for university8
-
Kazahstāna. Valsts un politiskā attīstība
Research Papers for university5