Valsts rašanās teorijas

TEOLOĢISKĀ TEORIJA

Tā ir senākā valsts rašanās teorija, kuru cilvēce jebkad ir zinājusi, pat Gerodots un Plutarhs ir rakstījuši savos darbos par to, ka Senajā Ēģiptē tieši Galvenais Dievs ir radījis visumu, pasauli, cilvēkus un valsti.
Šīs teorijas piekritēji uzskata, ka valsts pastāv mūžīgi, jo tā ir Dieva griba, un tāpēc katram ir pienākums pret šo gribu, t.i., pienākums pakļauties tai pilnībā . Piemēram, tā saucamos Hamurapi likumos ir rakstīts, ka valsts ir radījis Dievs, un Dievs ir iecelies ķeizaru. Senajā Ķīnā, savukārt, imperators bija Debesu dēls.
Tuvākajos mums laikos, teoloģisko valsts izcelšanos teoriju strauji attīstīja kristietība. Tā piemēram pat tagad Katoļu baznīcas oficiālā ideoloģija (neotomisms) ietver to sevī. Kā vienu no šīs skolas pārstāvji var minēt Svēto Akvīnas Tomu , Svēto Augustīnu.
Vēlāk Rietumeiropā ir parādījās šīs teorijas novirziens – “divu zobenu” teorija, kas pamatā bija doma: ka baznīcas dibinātājiem bija 2 zobeni, vienu zobenu viņi ielika makstī, jo nav piedienīgi baznīcai pašai izmantot zobenu, savukārt, otru – iedeva valdniekam.
Viduslaikos teoloģisko teorija pārsvara pielietoja tieši praksē, lai pierādītu, dibinātu un noturētu monarha valdību par tautu.
Bet pat 19. gs. absolūtisma piekritēji, piemēram, Žozefs de Mestrs, to atbalstīja Francijā.

…