Konkurētspējas jēdziens un to raksturojošie rādītāji
Konkurence – viena no galvenajām tirgus attiecību iezīmēm. Tieši konkurence nodrošina personības radošo brīvību, kā arī rada nepieciešamos nosacījumus tās izpausmēm ekonomikas sfērā.
Konkurētspēja – sarežģīta ekonomiska kategorija, kas var tikt apskatīta vairākos līmeņos:
• preces konkurētspēja;
• firmas konkurētspēja;
• nozares konkurētspēja;
• valsts konkurētspēja.
Starp šiem konkurētspējas līmeņiem pastāv cieša iekšējā un arējā sakarība. Valsts un nozares konkurētspēja gala rezultātā ir atkarīga no konkrētas firmas spējas radīt konkurētspējīgu preci.
Ar preces konkurētspēju tiek domāts faktoru kopums, kas raksturo preces cenu, kvalitāti un patērētāja attieksmi pret šo preci. Šie faktori nosaka preces konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Preces konkurētspēja nosakāma tikai salīdzinājumā ar analogām precēm. Preces konkurētspēja ir ciešā saistībā ar ražošanas izmaksām un darba produktivitāti.
Mūsdienās pasaulē biežāk runā par ārpuscenu faktoriem, kas nosaka konkurētspēju. Kā būtiskākos var minēt inovācijas un zinātnes īpatsvaru preces radīšanā. Vairums valstu cenšas nodrošināt savu preču konkurētspēju, izmantojot inovācijas un augstākās tehnoloģijas, kas, savukārt, iespējams tikai attīstot zinātņu ietilpīgās nozares.
Firmas konkurētspēja veidojas no veselas virknes konkurences priekšrocību (competitive advantage) attiecībā pret citu firmu-konkurentu iekšējā vai ārējā tirgū. Kā svarīgas konkurences priekšrocības var minēt: ražošanas rentabilitāte, inovāciju īpatsvars, produktivitātes līmenis, stratēģiskās plānošanas efektivitāte, uzņēmuma vadība, spēja adaptēties un citas. Jo vairāk firmai ir šo konkurences priekšrocību, jo lielākas ir tās iespējas veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, it īpaši attiecīgajā tirgus segmentā.
Par nozares konkurētspēju var runāt jau ar to brīdi, kad attīstoties starptautiskajai darba dalīšanai, valstis sāka specializēties konkrētu preču ražošanā, atkarībā no to konkurētspējas katrā konkrētā nozarē. Piemēram, ASV konkurētspējīgākās nozares ir aviācijas un kosmiskās nozares, unikāla mašīnbūve, superdatoru ražošana un programmnodrošinājums. Japānas rūpniecībā ar vislielāko konkurētspēju pasaules tirgū darbojas elektronikas un elektrotehnikas, automobīļu rūpniecība, kuģubūves nozares. Jaunās Āzijas industriālās valstis (Koreja, Taivana, Honkonga, Singapūra, Malaizija) radījušas konkurētspējīgas nozares plaša patēriņa preču ražošanā (apģērbi, apavi, sadzīves elektronika), kā arī zinātņu ietilpīgas nozares (elektroniskās komponentes, datori, skaitļošanas tehnika), kas arvien vairāk konkurē ar analoģisku Japānas un Eiropas valstu produkciju.
…
