Varas maiņa Latvijā astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā.
1.Ievads
Mēs visi bijām aculiecinieki tām izmaņām, kuras notika un notiek pēdējo 13- 14 gadu laikā. Šie pamatjautājumi ir – kādi socioloģiskā skatījumā režīma laikos, un vai tiešām viņi to ir pazaudējuši šodien:
- kā šī varenā un varas kāra padomju impērija pieļāva vai bija spiesta pieļaut radikālas politiskās izmaiņas Latvijā;
- kāda pašlaik ir jaunizveidotai politiskai elitei piemītošā varas pakāpe, kāds ir demokratizācijas mērs šodienas Latvijā.
80.-90. gadu mijā bija laiks, kurā mainījās ne tikai politiskā sistēma, bet mainījās, kaut gan lēnāk, arī tautsaimnieciskā struktūra, sociālās attiecības un protams, arī cilvēki paši.
Jāatceras gan, ka vara un tās mehānismi var tikt aplūkoti arī ārpus tiešās politiskās sfēras. Viens no socioloģijas pamatlicējiem M.Vēbers aplūko varu kā indivīda vai grupas iesējas īstenot savu gribu kopējā darbībā ,pat ja citi, kuri piedalās šajā darbībā, ir pret šo gribas izpausmi.
Otrkārt, tiem, kuriem ir vara, to var izmantot savas personificēto tālākās nākotnes interešu vārdā.
Visumā pievienojoties M.Vēbera iedibinātajai tradīcijai, ņemot vērā jautājumu par varas īstenošanas ceļiem un mehānismiem, pieņemsim sākotnējo politiskās varas definējumu. Tā ir soci1alās grupas, robežgadījuma atsevišķa indivīda iespējas īstenot savu gribu noteiktā sociāli politiskā un tautsaimnieciskā telpā, aizstāvēt savas intereses ar likumdošanas un citu normatīvo aktu starpniecību.
Socioloģijā politiskā vara dažkārt tik identificēta ar valsts varu.
Svarīgi ir atzīt, ka šīs divas varas izpausmes tomēr nav viens un tas pats. Zināmā mērā gadu pirms Latvijas Augstākās Padomes vēlēšanām, bet īpaši pēc tam, jau gan citā pārvērstāka politiskā attiecību nozīmē, līdz pat 1991. gada augusta beigām var labi saskatīt atšķirību starp valsts varu kā politiskās, varas atsevišķu izpausmi un citu politisko varu, kuras pamats meklējams vai nu sabiedrības masu politiskajās aktivitātēs, vai militāri fiziskā spēka iespējas īstenot savu gribu.
Tomēr šajā aspektā jāņem vērā divi apstākļi. Pirmkārt, šī oficiāli neatzīta vara arī paņem noteiktas regulatīvas normas, kurām tiecas pakļaut vismaz daļu sabiedrības. Otrkārt, neleģimitētā vara tiecas pārtapt valsts varā, tāds būtībā ļoti bieži ir šis varas nesēja mērķis. Nereti socioloģijā tiek norādīts ,ka abas šīs varas izpausmes oficiālā un neoficiālā gala rezultātā balstās uz iespējām lietot fiziskus spēkus.
…
