Varas dalīšanas principa realizācija ASV

Varas dalīšanas princips tā funkcionālajā aspektā radās XVII gadsimta Anglijā un lielā mērā iedvesmoja 1688.gada Anglijas revolūciju. Varas dalīšanas nepieciešamība izrietēja no varas subjekta maiņas, proti, monarha kā augstākā suverēna vietā stājās tauta (vai tauta un monarhs). Tomēr uzreiz jāpiebilst, ka tautas suverēnā vara, protams, nevar tikt dalīta, var dalīt tikai tās funkcijas. Pirmo vairāk vai mazāk nobeigto varas dalīšanas koncepciju izstrādāja Džons Loks un publicēja to 1689.gadā ar nosaukumu "Divi traktāti par valdību".

Dž.Loka teorijas pamatakmens ir jau iepriekš pieminētā varas subjekta maiņa, tādēļ zinātnieks ļoti lielu nozīmi piešķir ievēlētu tautas priekšstāvju realizētai likumdevēja varai. Viņaprāt, tieši likumdevējs ir tas, kas realizē tautas suverēno varu, tādēļ Dž.Loks uzskata likumdošanas varu par galveno, bet pārējās, proti, izpildvaru, kas iekļauj arī tiesu varu, un savienības varu, kas nosaka ārpolitiku, par pakārtotām. Laikā, kad Loks nāca klajā ar savu varas subjekta maiņas un varas dalīšanas teoriju, Ziemeļamerikā pastāvēja trīspadsmit britu kolonijas, vairumā no kurām jau pastāvēja vēlētu tautas priekšstāvju pašpārvaldes orgāni. Tos nevar saukt par likumdevējiem kaut vai tāpēc, ka jebkuru to pieņemto lēmumu karalis varēja atcelt ar Slepenās padomes palīdzību, tomēr neapšaubāmi, ka koloniālās pašpārvaldes institūcijas sāka sevi arvien vairāk apzināties kā vietējā tautas suverēna pārstāvi, jo vairāk tādēļ, ka britu koloniālā pārvalde bija tendēta tikai un vienīgi uz metropoles interesēm.

…