Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:725787
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.10.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    1
1.  Vara Dānijā    2
1.2.  Varas veidošanās un organizācija Dānijā 5-11 gs    2
1.3.  Funkcijas Dānijā 5-11 gs    2
1.4.  Loma    3
1.5.  Ietekme sabiedrībā    3
2.  Zviedrija 5 – 11 gadsimtā    5
2.1.  Varas veidošanās un organizācija Zviedrijā 5 – 11 gadsimtā    5
2.2.  Funkcijas 5 – 11 gs    5
2.3.  Loma 5 – 11 gs    6
2.4.  Ietekme sabiedrībā    6
3.  Vara Norvēģijā    7
3.1.  Varas veidošanās un organizācija Norvēģijā 5 – 11 gadsimtā    7
3.2.  Funkcijas 5 – 11 gs    7
3.3.  Loma 5 – 11 gs    8
3.4.  ietekme sabiedrībā    8
4.  Varas veidošanās un organizācijas salīdzinājums Dānijā Zviedrijā un Norvēģijā    9
5.  Varas funkciju salīdzinājums Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā    9
6.  Varas loma Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā    11
  Kopsavilkums    12
  Tēzes    13
  Literatūras saraksts    14
Extract

Dotās tēmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka agrie viduslaiki ir pietiekami nozīmīgs periods Eiropas vēsturē, kas sākās drīz pēc Romas impērijas krišanas. Agrie viduslaiki – tas ir apmēram 5 gadsimtu garš laika periods no 500 – 1000 gadam. Agrajos viduslaikos notika lielā tautas pārvietošanās, uz Eiropu atnāca vikingi, radās ostgotu (Itālijā) un vestgotu (Aktivānijā un Pireneju pussalā) karalistes, izveidojās Franku valsts. Savā uzplaukuma periodā tā aizņēma lielāko Eiropas daļu.
Šajā pat periodā sākas arī Skandināvijas attīstība. Skandiei (Skandza, Skadinavia) tā senie rakstnieki nosauca Skandināvijas pussalu un tai apkārt esošās tuvākās salas.
Viduslaiku sākumā Skandināvijas un Jitlandes lielāko daļu apdzīvoja ciltis, kas sastādīja ģermāņu cilšu ziemeļu zaru. Skandināvijas pussalas dienviddaļā, Venēras un Vetternas ezeru rajonā, dzīvoja goti, vai jeti (dažos rakstos tie tiek dēvēti par gautiem un geatiem). Mūsdienu Zviedrijas dienviddaļā ir saglabājies senais nosaukums - Gotalande gotu zeme. Nedaudz uz ziemeļiem no gotiem, Melarena ezera apkārtnē (mūsdienu Vidus Zviedrijā) dzīvoja sveji(svijoni kā tos dēvēja senie autori). No šejienes arī cēlies nosaukums Svealand - sveju zeme, vai zviedru zeme (Zviedrija).
Skandināvijas pussalas (mūsdienu Norvēģija) rietumu daļā dzīvoja daudz sīku cilšu: raumi, rjugi, hordi, trendi, halejgi u. c. Tie bija mūsdienu norvēģu priekšteči. Dānijas arhipelāga salās, Dienvidskandināvijas (Skonas pussalā u.c.) apgabalos, kuri atradās tam kaimiņos, kā arī Jitlandes pussalā, dzīvoja dāņu priekšteči).
Bez vācu ciltīm Skandināvijas pussalā (Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļrajonos) dzīvoja somu ciltis (no šejienes cēlies Norvēģijas pašu ziemeļrajona nosaukums - Finmarka). Senie skandināvi savos avotos tos sauc par sāmiem. Viduslaiku sākumā un pat ievērojami vēlāk šīs ciltis atradās stabilā ģints, pirmatnējās kopienas iekārtā. Ģermāņu skandināvu ciltīs šajā laikā jau notika pirmatnējās kopienas attiecību sabrukums, lai arī vēlāk nekā ģermāņu ciltīs, kas dzīvoja tuvāk Romas impērijas robežām. Skandināvija, atrodoties Eiropas kontinenta ziemeļos, maz pakļāvās Romas ietekmei.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1148947
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register