-
Varas veidošanās Skandināvijā
Evaluated!
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 1 | |
1. | Vara Dānijā | 2 |
1.2. | Varas veidošanās un organizācija Dānijā 5-11 gs | 2 |
1.3. | Funkcijas Dānijā 5-11 gs | 2 |
1.4. | Loma | 3 |
1.5. | Ietekme sabiedrībā | 3 |
2. | Zviedrija 5 – 11 gadsimtā | 5 |
2.1. | Varas veidošanās un organizācija Zviedrijā 5 – 11 gadsimtā | 5 |
2.2. | Funkcijas 5 – 11 gs | 5 |
2.3. | Loma 5 – 11 gs | 6 |
2.4. | Ietekme sabiedrībā | 6 |
3. | Vara Norvēģijā | 7 |
3.1. | Varas veidošanās un organizācija Norvēģijā 5 – 11 gadsimtā | 7 |
3.2. | Funkcijas 5 – 11 gs | 7 |
3.3. | Loma 5 – 11 gs | 8 |
3.4. | ietekme sabiedrībā | 8 |
4. | Varas veidošanās un organizācijas salīdzinājums Dānijā Zviedrijā un Norvēģijā | 9 |
5. | Varas funkciju salīdzinājums Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā | 9 |
6. | Varas loma Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā | 11 |
Kopsavilkums | 12 | |
Tēzes | 13 | |
Literatūras saraksts | 14 |
Dotās tēmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka agrie viduslaiki ir pietiekami nozīmīgs periods Eiropas vēsturē, kas sākās drīz pēc Romas impērijas krišanas. Agrie viduslaiki – tas ir apmēram 5 gadsimtu garš laika periods no 500 – 1000 gadam. Agrajos viduslaikos notika lielā tautas pārvietošanās, uz Eiropu atnāca vikingi, radās ostgotu (Itālijā) un vestgotu (Aktivānijā un Pireneju pussalā) karalistes, izveidojās Franku valsts. Savā uzplaukuma periodā tā aizņēma lielāko Eiropas daļu.
Šajā pat periodā sākas arī Skandināvijas attīstība. Skandiei (Skandza, Skadinavia) tā senie rakstnieki nosauca Skandināvijas pussalu un tai apkārt esošās tuvākās salas.
Viduslaiku sākumā Skandināvijas un Jitlandes lielāko daļu apdzīvoja ciltis, kas sastādīja ģermāņu cilšu ziemeļu zaru. Skandināvijas pussalas dienviddaļā, Venēras un Vetternas ezeru rajonā, dzīvoja goti, vai jeti (dažos rakstos tie tiek dēvēti par gautiem un geatiem). Mūsdienu Zviedrijas dienviddaļā ir saglabājies senais nosaukums - Gotalande gotu zeme. Nedaudz uz ziemeļiem no gotiem, Melarena ezera apkārtnē (mūsdienu Vidus Zviedrijā) dzīvoja sveji(svijoni kā tos dēvēja senie autori). No šejienes arī cēlies nosaukums Svealand - sveju zeme, vai zviedru zeme (Zviedrija).
Skandināvijas pussalas (mūsdienu Norvēģija) rietumu daļā dzīvoja daudz sīku cilšu: raumi, rjugi, hordi, trendi, halejgi u. c. Tie bija mūsdienu norvēģu priekšteči. Dānijas arhipelāga salās, Dienvidskandināvijas (Skonas pussalā u.c.) apgabalos, kuri atradās tam kaimiņos, kā arī Jitlandes pussalā, dzīvoja dāņu priekšteči).
Bez vācu ciltīm Skandināvijas pussalā (Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļrajonos) dzīvoja somu ciltis (no šejienes cēlies Norvēģijas pašu ziemeļrajona nosaukums - Finmarka). Senie skandināvi savos avotos tos sauc par sāmiem. Viduslaiku sākumā un pat ievērojami vēlāk šīs ciltis atradās stabilā ģints, pirmatnējās kopienas iekārtā. Ģermāņu skandināvu ciltīs šajā laikā jau notika pirmatnējās kopienas attiecību sabrukums, lai arī vēlāk nekā ģermāņu ciltīs, kas dzīvoja tuvāk Romas impērijas robežām. Skandināvija, atrodoties Eiropas kontinenta ziemeļos, maz pakļāvās Romas ietekmei.…
Referātā aprakstīta varas veidošanās, lomas, funkcijas un ietekme sabiedrībā, to salīdzinājums Skandināvijas pussalā 5-11 gadsimtos.
- Marksisma teorijas veidošanās sociālie apstākļi
- Varas dalīšanas princips
- Varas veidošanās Skandināvijā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Varas dalīšanas princips
Research Papers for secondary school7
-
Marksisma teorijas veidošanās sociālie apstākļi
Research Papers for secondary school3
-
Latvijas valsts veidošanās un politisko spēku sadalījums pirmajos valsts pastāvēšanas gados
Research Papers for secondary school14
-
Vēsturiskā laika jēdzienu veidošanas īpatnības skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem
Research Papers for secondary school3
-
Ekskursijas analīze no Latvijas tūrisma tēla veidošanās viedokļa
Research Papers for secondary school4