Pirmais ārstēšanas solis ir iecerēts pozitīvs, lai radītu cerības, ka pārmaiņas var notikt un lai respektētu pārmaiņu grūtības. Terapeits komunicē, runājas ar katru ģimenes locekli, ka izmantošana un vardarbības ir pretīgas un nepieņemamas, un arī par to, ka terapeits saprot, ka tas ir tikai viens ģimenes pieredzes aspekts, un ka viņš, terapeits var palīdzēt viņiem (ģimenei) atrast spēkus citā, pozitīvākā viņu dzīves aspektā. Šajā pirmajā fāzē terapeits mēģina radīt drošu vidi, kurā abi - klients un terapeits izjūt zināmu varu un kontroli pār terapeitisko procesu, kas pēc tam dod iespēju viņiem labāk nodibināt kontaktu vienam ar otru. Šai pirmajai fāzei ir trīs mērķi:
* Pirmais mērķis ir kontaktēties skaidri un atklāti jau no pašas ārstēšanas sākuma. Terapeits mudina klientu dalīties noslēpumos, jo noslēpumainība un komunikācijas trūkums palīdz turpināt, saglabāt varmācības un izmantošanas problēmas. Terapeits iedrošina varmāku ziņot par sevi. Terapeits aktīvi rada noskaņojumu, ka varmākam ir jāuzņemas atbildība un jāpieņem savas uzvedības sekas. Ja viņi paši neziņo par savu nodarījumu, tad tas ir jādara terapeitam — lai nosargātu upurus, un jāpieņem mēri, kas varmākam radītu sociālas un legālas sekas.