Pēdējo gadu laikā Latvijā ir pasliktinājies ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis- ir pieaudzis bezdarba līmenis, samazinājušies vidējie ģimeņu ienākumi, pieauguši izdevumi par ikdienā nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, pieauguši sadzīves maksājumi. Šādā situācijā daudzas ģimenes nonāk sociālā stresa situācijā, kad cilvēki vairs nespēj pārvarēt sociālas grūtības ar normāliem paņēmieniem, sāk pielietot ārkārtējus līdzekļus problēmu risināšanai, grūtību pārvarēšanai, tai skaitā arī vardarbību pret bērniem.
Pēdējā laikā presē un televīzijā ir pieaugusi informācija par vardarbības gadījumiem pret bērniem. Tās neapšaubāmi ir gan ekonomiskās un sociālās spriedzes pieauguma sekas, gan cilvēku psiholoģiskās sekas. Pamatots ir arī Latvijas iedzīvotāju satraukums un sašutums, jo latviešu kultūra un audzināšanas tradīcijas nav savienojamas ar jebkādu vardarbību, it īpaši pret bērniem. Pašlaik Latvijas sabiedrība ir neizglītota un neinformēta par vardarbību pret bērnu. Parasti šādas ziņas neiziet tālāk par ģimenes robežām. Ja arī kāds redz, ka pret bērnu tiek pielietota fiziska vardarbība, tad viņš nezina, kam par to ziņot un vai vispār tas ir jādara.
Fiziskā vardarbība
Tā ir bērna ievainošana sitot, kniebjot, purinot, dedzinot, griežot, metot vai citādi viņu ievainojot.
Latvijā, tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs, daudzi bērni cieš no dažādiem vardarbības veidiem- viņi tiek sisti, ievainoti, sakropļoti, seksuāli izmantoti, kā arī pakļauti citām nežēlīgām izdarībām. Daudzās pasaules valstīs vēl joprojām par normālu audzināšanas metodi tiek uzskatīta bērnu fiziska sodīšana. Dažviet fiziska vardarbība pret bērnu tiek uzskatīta par necilvēcisku, turpretī citos kultūras rajonos- par efektīvu audzināšanas metodi. …
