Poltiskais režīms kurā visas nozīmīgākās sociālās politiskās un
ekonomiskās darbības tiek kontrolētas un ir vēsrstas uz valdošās grupas vēlmju apmierināšanu. Totalitārismam ir raksturīga pastiprināta vardarbība pret sabiedrību, masu saziņas līdzekļu cenzūra un sekošana noteiktai ideoloģijai.
Totalitārisma galvenās iezīmes:
Vara kļūst par absolūtu vērtību un cilvēka dzīves augstāko jēgu
Raksturīgas vienas partijas monopoltiesības uz varu
Totalitārie režīmi cenšas kontrolēt visas dzīves jomas, tiek pārtraukta jebkuru opozīciju darbība, totalitārisms mēģina pārraut visas saiknes starp cilvēkiem, sadalīt sabiedrību un pakļaut augstākstāvošiem vadītājiem un organizācijām (arodbiedrības, politiskas struktūras , jaunatnes org. u.c.)
Galvenais- nepieļaut valstī citu ideoloģiju un politisko opozīciju
Politika un tiesības “Ievads politikā” (mācību līdzeklis)
Izdevniecība – Zvaigzne ABC (1998) (38.lpp)
Katrā pārvaldīšanas līmenī vara ir koncentrēta viena centrā. Robeža starp politiku un pārējām dzīves sfērām ir izzudusi: visas sabiedriskās attiecības ir politizētas. Politiskā vara nepieļauj nekādu nesankcionētu darbību. Nav ne vairākuma, ne mazākuma: no visiem tiek prasīts patstāvīgi demonstrēt pilnīgu vienprātību, par jebkuru nevienprātību draud sods. Režīms nepārtraukti pieprasa individuāli, gan masveidīgi manifestēt atbalstu un uzticību- ar pasīvu pakļaušanos un lojalitāti nepietiek. Tipisks piemērs ir totalitārās partijas, kas uzurpē varu. Tās ir veidotas pēc militāru organizāciju parauga, tām ir piramidāla struktūra, un tās funkcionē, pastāvot vertikālai regulēšanas sistēmai. Savus darbības principus šīs partijas uzspiež visām pārējām organizācijām, pat jauniešu un bērnu kolektīviem.
Totalitārs politiskais režīms balstās uz teroru un vardarbības sistēmu valstī:
Padomju Savienībā – čeka.
Vācijā – gestapo.Šāds režīms ļauj maksimāli ierobežot cilvēka tiesības un brīvību. Notiek politikas „zināšana” un cilvēku atsvešināšanās no politikas , jo saprašana tik stingri aizliegta tāpēc, ka tai ir raksturīgas šaubas.Cilvēkam tiek liegta iespēja apšaubīt valdošās partijas politiku un tātad arī to saprast.
Totalitāra ideoloģija pretendē uz absolūtu patiesību, kļūdams par sava veida reliģiju, kura tiek uzspiesta ar vardarbīgām metodēm, pat ar terorismu.
Gunārs Tauriņš “Politika”
(Politoloģijas pamati nr.І ,
otrais papildinātais izdevums)
Izdevniecība – Sociālo tehnoloģiju augstskola, Juridiskā koledža) (Rīga 2001) (117.lpp)
Totalitārisma rašanās.Tā idejisko avotu pirmssākumi meklējami politiskās domas vēsturē. Jau savā laikā PLATONS dialogā „Valsts” pauda ideju par atsevišķa cilvēka un sabiedrības neierrobežotu pakļaušanos valsts varai.Bet tikai 20.gs. radās totalitārisms un tā galvenie paveidi:
Fašisms Itālijā (1922),
Nacionālisms jeb nacisms Vācijā (1933)
Staļinisms jeb boļševisms PSRS (pē ļeņina nāves). .
Seno tirānu režīmi būtiski atšķīrās no 20.gs.totalitārisma. Tie bija autoritāri režīmi. Varētu teikt, ka totalitārisms ir 20.gs.tirānija ar savām specifiskām iezīmēm.…
