1.1. PAŠU KAPITĀLS
Pašu kapitāls ir viss kapitāls, kuru uzņēmumā iegulda investori jeb tā saucamie uzņēmuma īpašnieki. Pašu kapitāla avoti uzņēmumā ir dažādi:
1. pamatkapitāls (statūtkapitāls) – līdzekļu summa, kuru iemaksā īpašnieki uzņēmējdarbības veikšanai, tā noteikta uzņēmuma statūtos;
2. rezerves kapitāls – uzņēmumā uzkrātās rezerves, kuru mērķis ir nodorošināt uzņēmuma aizsardzību, no iespējamiem zaudējumiem, tās lielums rāda, kāda īpašuma daļa tiks izmantota saistību nomaksāšanai uzņēmuma likvidācijas gadījumā;
3. nesadalītā peļņa – peļņas daļa, kas netika izmaksāta dividendēs īpašniekiem, bet izmantota uzņēmuma darbības finansēšanai. [1]
It visam mēs varam atrast gan pozitīvas gan negatīvas īpašības arī pašu kapitālam ir savas gan priekšrocības, gan arī trūkumi.
Pašu kapitālam raksturīgas šādas pozitīvas īpatnības:
Vienkārši piesaistāms, jo lēmumus par pašu kapitāla palielināšanu pieņem uzņēmuma kapitāla īpašnieki;
Augsta kapitāla atdeve pēc peļņas normas kritērijiem, rēķinot to uz ieguldīto kapitālu, jo šajā gadījumā nav nepieciešama kredīta procentu maksāšana;
Pazemināts finansiālās stabilitātes un bankrota risks.
Neskatoties uz pozitīvajiem faktoriem pašu kapitālam ir arī savi trūkumi:
Ierobežotas piesaistīšanas iespējas, līdz ar to ierobežota arī uzņēmuma paplašināšana labvēlīgas tirgus konjuktūras gadījumā;
Neizmantojam pašu kapitāla rentabilitātes palielināšanas iespēja uz aizņemtā kapitāla piesaistīšanas rēķina. [1]
No tā varu secināt, ka uzņēmumā, kas izmanto tikai pašu kapitālu, ir visaugstākā finansiālās stabilitātes pakāpe, bet ierobežoti attīstības un peļņas pieauguma tempi uz ieguldīto kapitālu. Tāpēc jāapskata, kādas iespējas un draudi pastāv izmantojot aizņemto kapitālu.
1.2. AIZŅEMTAIS KAPITĀLS
Aizņemtais kapitāls ir kapitāls, kuru uzņēmumā investē kreditori no malas. Aizņemtais kapitāls iedalās šādi:
Ilgtermiņa – saistību, kuru dzēšanai termiņš ir garāks par vienu gadu (bankas kredīts un citi ilgtermiņa aizņēmumi);
Īstermiņa – saistības, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz vienu gadu (saistības ar piegādātājiem, par nodokļiem, par darba algu). [3]
…
