Vecāku un bērnu attiecības

Mūsdienu pasaulē ir grūti audzināt pusaudžus, jo viņu laika lielākā daļa paiet citu cilvēku – skolotāju, vienaudžu, kaimiņu vai arī TV programmu – ietekmē un kontrolē. Daudzi cilvēki jūt, ka, neraugoties uz viņu centieniem pēc iespējas labāk pildīt savus vecāku pienākumus, viņu pūliņi maz ietekmē pusaudžus. Taču īstenībā ir otrādi – katrā gadījumā uzvar ģimenes atmosfēra. Tieši tā ir stiprāka par jebkuru citu ietekmi un nosaka, cik laimīgs, drošs un stabils jūtas pusaudzis, kāda ir viņa attieksme pret pieaugušajiem, vienaudžiem vai bērniem, cik lielā mērā viņš ir pārliecināts par sevi, kā viņš reaģē uz jaunām vai neparastām situācijām. Lai cik daudzveidīga būtu pusaudžu dzīve, ģimene tomēr atstāj visdziļāko iespaidu.
Pusaudzis var būt augumā lielāks, stiprāks, apķērīgāks vai citādi pārāks par saviem vecākiem, taču emocionāli viņš tomēr ir bērns – viņam ir nepieciešama vecāku mīlestība un labvēlība. Ja pusaudzis nejutīs vecāku mīlestību un labvēlību, viņš nevarēs maksimāli attīstīt savas spējas.
Tikai ļoti nedaudziem pusaudžiem laimējies just nepārprotamu mīlestību un labvēlību. Tiesa, visi vecāki parasti mīl savus bērnus un uzskata, ka šīs jūtas izpaužas dabiski un dod vēlamo efektu. Taču tā ir mūsdienu vecāku lielākā kļūda, jo viņu dziļā mīlestība lielākoties nesasniedz pusaudžus, jo vairums pieaugušo vienkārši nezina, kā to izpaust.
Lielāko daļu bērnu problēmu var atrisināt, novēršot spriedzi vecāku un pusaudžu attiecībās. Taču dažas grūtības izraisa neiroloģiskas slimības vai psiholoģisku depresiju.…