Vecumposma īpatnības, pusaudžu vecumposms

Secinājumi
Autors, sākot rakstīt šo darbu, uzstādīja darba mērķi – noskaidrot vecumposmu īpatnības. Iedziļinoties un izpētot vecumposmu stadijas un iedalījumu, autors secina, ka cilvēka vienīgais attīstības posms ir no zīdaiņa līdz jaunības periodam. Šajā periodā cilvēks no zīdaiņa kļūst par pieaugušu cilvēku. Autors uzsver, ka vislielāko ieguldījumu cilvēka attīstības veidošanā spēj dot viņa vecāki agrīnā vecuma posmā, līdz pusaudža vecumam. Mērķtiecīgi audzināts pusaudzis attīstības krīzi spēs pārvarēt vieglāk.
Autora galvenie uzdevumi bija izprast pusaudža vecumu. Iepazīstoties ar informāciju un izpētot attiecīgo literatūru, secināja, ka katram psihologam ir savs viedoklis, uzskati un teorijas par pusaudžu vecumposma īpatnībām. Ir pazīmes, kuras konstatē visi psihologi:
1. fizioloģiskās izmaiņas/dzimumbriedums;
2. dzimumidentifikācija;
3. attīstības krīze (motivācijas zudums), kuras iemesli vēl nav precīzi noskaidroti un, kas dažādiem indivīdiem piemīt atšķirīgā veidā.
Ja pusaudzim ir izveidojušās stabilas intereses, ja viņš gūst panākumus kādā jomā, viņam ir draugu un domubiedru loks, autors uzskata, ka viņš nepievērsīsies noziedzībai un nekaitēs savai veselībai. …