Cilvēka psihiskās attīstības vērtēšanai izmanto dažādus kritērijus, pastāv atšķirības arī tās periodizācijā. L.Kolbergs par psihiskās attīstības pamatkritēriju atzīst likumiskās apziņas izveidnes līmeni, izstrādāja savu periodizāciju. Ž.Piažē izdalīja un izpētīja četras intelekta attīstības stadijas un ar tām saistīto cilvēka psihisko attīstību. Arī P.Žanē izdalīja četrus bērna psihiskās attīstības līmeņus. A.Freids uzskatīja, ka bērni iziet piecas psihoseksuālās attīstības pamatstadijas. Mans šīs nodaļas mērķis ir aprakstīt pieaugušo periodu: fizisko un kognitīvo attīstību.
Vecumposmu periodizācija ir dzīves laikā teorētiski pamatots sadalījums kvlitatīvi atšķirīgos posmos, kuri saistīti secīgā kārtībā tā, ka iepriekšējais nodrošina nākamo, kas savukārt it kā atstādina iepriekšējo. Pastāvvecumposmu periodizācija, kuras pamatā ir seksuālā instinkta attīstība ( Z.Freids ), pārmai;nas vadošajā uztveres mehānismā ( K.Bīlers ), pārmaiņas pamatpretrunu tipā ( E.Ēriksons ), pārmaiņas orjentācijā uz cilvēcisko vai priekšmetisko saturu mijiedarbībā ar apkārtējo vidi (D.Elkoņins ).Parasti izdala tādus vecumposmus: 1) prenetālā perioda un jaundzimušā, 2) mazbērna jeb agrīnās bērnības, 3) pirmsskolas, 4) sākumskolas, 5) pusaudžu, 6) jauniešu, 7) pieaugušo vecumposms.
1.Pieaugušo perioda raksturojums.
Tas ir periods, kad cilvēks jūt un uzņemas atbildību par savu dzīvi. Šinī periodā personība kā kvalitāte pilnveido sevi, tā attīstās kā kvantitāte. Pieaugušo periodu apskata sīkāk:
agrīnais posms (22-28 gadi),
krīze (28-34 gadi sievietēm ),
brieduma gadi jeb pusmūžs (40-50 gadi),
krīze (40 gadi vīriešiem un sievietēm ),
stabilitātes izjūta (40-45 gadi ),
pieaugušo perioda kulminācija (45-60 utt.)
līdz 70 …-vecumdienas.
2.Fiziskā attīstība pieaugušo periodā. …
