Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:191729
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.04.2007.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  No vēstures    3
  Lūkošanās un precībās braukšana    4
  Vedības (kāzas)    5
  Pie galda    7
  Dejošana    7
  Micošana (mārtošana)    7
  Guldīšana    9
  Modināšana    9
  Veltīšana    9
  Malu ziedošana    10
  Vedību ticējumi    10
  Precību dziesmas    12
  Kāzu dziesmas    13
  Vedību vārdnīca    14
  Vedību shēma    16
  Secinājumi    17
  Izmantotā literatūra    18
Extract

Ģimenes nodibināšana Eiropā tika regulēta ar likumiem jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Nikajas koncils 325. gadā aizliedza laulības ģimenes locekļu starpā, kā arī starp tuvākiem radiem ( tēva un mātes brāļiem un māsām). Likumi sāka pārraudzīt arī sievas iegūšanas veidus, cenšoties iznīdēt visvecāko no tiem- līgavas zagšanu, kas viduslaikos bija pazīstama visā Eiropā. Kristīgā baznīca, sākot ar 10. gs., lika nepaklausīgos sodīt pat ar nāvi. Savukārt sievas pirkšanas un pārdošanas aizliegumi zināmi no 1216. gada, kad pāvests to aizliedza kristīgajiem senprūšu apgabalos. Latvijas teritorijā līgavas zagšanas aizliegums pirmo reizi parādījās 1422. gadā Livonijas tiesību rīkojumā: “Ja kāds nevācis ar varu aizved sievu vai meitu, tas sodāms ar kaklu.” Sākot ar 16. gs., parādījās noteikums laulāties baznīcā, kuram bija ļoti liela pretestība no vietējo iedzīvotāju puses. 1521. gadā Sāmsalas landtāgs atzīst, ka zemniekus var piespiest laulāties baznīcā tikai ar pēršanu, tādēļ pie katras baznīcas lika ierakt soda stabu. 18. gs. bija pārejas laiks, kad baznīcas laulība sāka izskaust senās vedību paražas, lai gan baznīcā nelaulātus pārus vēl varēja atrast pat 19.gs. Vēl bija otrs iemesls, kas regulēja latviešu ģimenes nodibināšanās iespējas,- precēšanās atļaujas iegūšana no muižas kunga dzimtbūšanas laikos. Rīkojumi iesniedzās arī paša svinību norisē. 1637. g. Rīkojums noteica, ka vedību ilgums nedrīkst pārsniegt 2 dienas, viesu un atļauto dzērienu daudzums bija atkarīgs no zemnieka zemes platības. Noteikumi arī aizliedza dalīt veltes: cimdus, kreklus, dvieļus un prievītes. 1697. g. Noteikumos jau teikts, ka vedības drīkst svinēt tikai līdz nākamajai dienai, drīkst ielūgt tikai 12 pārus viesu, no jaunā pāra krājumiem drīkst dot 4 mucas alus un 3 stopus brandavīna. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1178043
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register