1992. gada 1. oktobrī spēkā stājās 1938. gada 27. septembrī pieņemtais Vekseļu likums. Līdz ar to tika atjaunota viena no svarīgākajiem vērtspapīriem – vekseļa darbība. Vekseļtiesības ir radījušas samērā lielu interesi, jo to principi un vekseļu iespējas vairumam cilvēku ir pilnīgi svešas. Vekseļtiesības salīdzinājumā ar likumdošanu, kas regulē citus vērtspapīrus, ir sarežģītas un stipri formalizētas, tāpēc, lai varētu pilnīgi izmantot vekseļa darbības iespējas, ir labi jāiepazīstas ar vekseļtiesību niansēm.
Mūsdienās civiltiesiskajās attiecībās un tirdznieciskajā apgrozībā liela nozīme ir vērtspapīriem. Sevišķu vietu starp tiem ieņem vekseļi. Viduslaikos, kad vekselis izveidojās kā vērtspapīrs, to varēja izdot tikai tirgotāji, turpretim tagad ikviena rīcībspējīga persona var iesaistīties vekseļtiesiskajās attiecībās. Tā kā vēsturiski vekselis veidojies ciešā saistībā ar tirdzniecību, vekseļtiesības ir bijušas saistītas ar tirdzniecības tiesībām. Trīsdesmitajos gados Latvijā bija tādi civiltiesību speciālisti, kas uzskatīja, ka vekseļtiesības būtu īpaši jānodala no tirdzniecības tiesībām un civiltiesībām vispār. Prof. A. Lēbers atzīmē, ka vekseļtiesību uzdevums ir veicināt vekseļu kredītspēju un atvieglot to apgrozību. Vekseļtiesības nodrošina to, ka gaidāmā samaksa tiks izdarīta, un rada zināmas garantijas vekseļu drošībai, kas ļauj tam kalpot par maksājumu un kredīta līdzekli.1
Iespējams, ka vekseļu izmantošana Latvijas iekšējā tirdzniecībā neatjaunosies tādos apmēros, kā tas bija divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Banku pakalpojumi un savstarpējie norēķinu mehānismi, kas darbojas ar modernās elektronikas un datortehnikas palīdzību, daudzās jomās ir aizstājuši vekseļus.
Lielākas iespējas izmantot vekseļus ir starptautiskajā tirdzniecībā un darījumos, īpaši tas attiecas uz tratu. Taču tieši šai jomā vekseļu izmantošana Latvijas mērogā ir nepietiekami apzināta.
Vekseļtiesību vēsture
Par vekseļu dzimteni uzskata viduslaiku Itāliju. Vekselis tirdzniecībā eksistē jau gandrīz 700 gadu. Tas nav radies pēkšņi sakarā ar kādu notikumu, bet saistīts ar vispārējo naudas apgrozību viduslaikos.
Pats nosaukums “vekselis” (Wechsel – Brieff, lettera di cambio, lettere de chage, bill of exchange) norāda, ka vekseļa attīstība ir saistīta ar maiņu, t.i., ar naudas maiņu. Tādējādi ir skaidrs, kāpēc vekselis dzima viduslaiku Itālijā – tur naudas mainīšanai tajā laikā bija sevišķa nozīme.
Viduslaiku pirmās puses beigās Itālija, it īpaši Ziemeļitālija, sastāvēja no daudzām mazām, patstāvīgām un tirdznieciski samērā spēcīgām valstīm, kurām katrai bija sava naudas sistēma. Šo valstu kontrolē bija visa nozīmīgākā tirdzniecība ar pārējo Eiropas daļu, Austrumiem, kā arī Ziemeļāfrikas piekrasti. Itālijā gan tirdzniecības ceļā, gan arī kā pāvesta desmitā tiesa no vasaļvalstīm ieplūda milzīgs skaits svešzemju naudas vienību. …
