Dienvidamerikas ziemeļi ir kontinenta platākā daļa. Uz Peru un Bolīvijas robežas iegūlis pasaules augstākais kuģojamais ezers – Titikaka. Dienvidamerikas ziemeļos, Venecuēlā, atrodas pasaulē augstākais ūdenskritums – Anhela ūdenskritums (973 m), vairāk kā 3000 km gara Karību jūras un Atlantijas okeāna piekrastes līnija un vairāk kā 5000 m augstais Bolivara kalns, bet Brazīlijā – pasaules varenākā upe – Amazone. Lai gan mūsdienās visas Dienvidamerikas kontinenta valstis, izņemot Franču Gviānu, ir neatkarīgas, koloniālais mantojums nav zudis. Angļu, nīderlandiešu, franču un portugāļu valoda ir attiecīgi Gajānas, Surinamas, Franču Gviānas un Brazīlijas oficiālās valodas. Pārējās valstīs oficiālā saziņas valoda ir spāņu [2].
20. gadsimta laikā Venecuēla no nabadzīgas zemes ir pārtapusi par vienu no bagātākajām valstīm Dienvidamerikā, tā arī ir ar ainavām bagātākā valsts. Valsts teritorijā ir vairāki ģeogrāfiski atšķirīgi rajoni. Venecuēlas centrā atrodas ljanas – ar zāli noauguši zemi līdzenumi. Dienvidos un dienvidaustrumos plešas mazapdzīvotā, nelīdzenā Gvajānas plakankalne, kur virszemē atsedzas granīti. Pašos Venecuēlas ziemeļos daudzviet stiepjas šaura piejūras zemieņu josla un paceļas augsti kalni – divi Andu grēdas atzari. Viens no tiem iezīmē robežu ar Kolumbiju. Tajā atrodas valsts augstākā virsotne – 5007 m augstā Bolivara smaile. Starp abām kalnu grēdām iegūlis purvainas zemienes ieskautais Marakaibo ezers. 2740 km garā Orinoko upe savāc ūdeņus no ljanām un Gvajānas plakankalnes un aiznes uz okeānu. Tā kā Venecuēlas viesim paveras skats arī uz bezgalīgajiem mūža mežiem, savannām un stepēm, kā arī nelielu Sahāras tuksneša daļu.
Venecuēlā ir milzīgas neapstrādātas zemes platības. Ar zāli noaugušie līdzenumi aizņem pusi no valsts teritorijas, bet divas piektdaļas – meži. Apstrādāti tiek tikai 5 % zemes, tomēr lauku saimniecībās saražo lielu daudzumu augkopības produkcijas, piemēram, banānus, kukurūzu un rīsus. Venecuēlas lopkopji audzē aptuveni 15 miljonus liellopu, 4,5 miljonus cūku un 4 miljonus kazu.…
