Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:886638
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.10.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
Extract

Iesākumā es pastāstīšu kā tika noslēgts Versaļas miera līgums, kas bija par šķēršļiem jeb problēmām to veiksmīgai noslēgšanai, Parīzes miera konferenci un nobeigšu ar reparāciju jautājumu.
Vācijai, kas pēc Pirmā pasaules kara bija zaudētāju nometnē, nācās uzņemties kara izraisītājas lomu, un līdz ar to pār viņas galvu plūda Eiropas valstu sankcijas. Sankcijas, no kurām vienu daļu saturēja jautājums par reparācijām. Vācijai kā vainīgajai pie pirmā pasaules kara bija jāuzņemas segt finansiālās problēmas kara izpostītajā Eiropā.
„Valstsvīriem, kuri 1919.gadā sapulcējās Parīzes miera konferencē, neizdevās pēc pasaules kara beigām iedibināt kaut cik stabilu miera kārtību Eiropā vai izveidot pasaules miera sistēmu, kas piedāvātu drošību vismaz relatīvi ilgākam laika posmam. Tāpēc 1919.gada „miera arhitektu” paveiktais darbs jau no paša sākuma bija aptverošas kritikas objekts. Īpaši brāzmaini miera noregulējumu nosodīja pasaules karā uzvarētie – un vispirms vācu tauta, bet arī uzvarētājvalstīs miera konferences rezultāti nebaudīja piekrišanu: vieniem Parīzes priekšpilsētās noslēgto līgumu nosacījumi likās pārāk mēreni, citiem- pārāk stingri”.1
Šodien, kad pagājuši vairāki gadu desmiti un zināmi pa to laiku pieejamie avoti, ir novērojama tendence vērtēt taisnīgāk 1919.gada „miera veidotājus”. „Neizlabojamie apstākļi”, kurus radīja karš un kuri veidoja miera noslēgšanas priekšnosacījumus, ekstrēmi sarežģīja vai pat izslēdza iespēju panākt patiešām stabilu risinājumu. Vairāk nekā četrus gadus ilgstošā pasaules karā, kurā piedalījās visas Eiropas nācijas un daudzas ārpus Eiropas atrodošās valstis, propagandas mašinērija abās pusēs ar līdz šim nepieredzētu publicistiskās viesuļuguns intensitāti bija kāpinājusi nacionālās kaislības un karam arvien izteiktāk mēģinājusi piešķirt par noteiktiem ideāliem un ideoloģiju notiekoša krusta kara raksturu, no kā izrietēja arī attiecīgās ienaidnieka nācijas nolādēšana. Tāpēc pirmais pasaules karš bija tendenciozs, bet attiecībā uz kopējā saimnieciskā potenciāla pilnīgo mobilizāciju- jau pat „totāls” karš.…

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1143227
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register