Mācību un audzināšanas procesā liela nozīme ir vērtēšanai. Vērtēšana rada skolēnam vai skolotājam nepieciešamību saņemt informāciju par to, vai skolēna zināšanu un prasmju līmenis ir atbilstošs mācību programmā uzrādītajam.
Lai vērtētu skolotājam ir jābūt labi profesionāli sagatavotam, jāizprot arī vērtēšanas psiholoģiskie aspekti, jāzina viss par vērtēšanu izglītību reglamentējošos normatīvajos aktos.
Arizonas universitātes profesors Berliners saka : „Vērtēšana ir process, kurā tiek apkopota, interpretēta un sintezēta informācija, lai izdarītu spriedumu par audzēkņiem, dotu audzēkņiem atgriezenisko saiti par viņu progresu, stiprajām un vājajām vietām, spriestu par mācīšanas efektivitāti, dotu informāciju pedagoģijas politikai. ”(1)
Ja vērtēšanai ir slikta slava starp tiem, kurus vērtē - iemesls bieži vien ir vērtēšanas metožu neatbilstība būtiskiem kritērijiem. Tāpēc vērtēšanas sistēmai jābūt rūpīgi izplānotai un prasmīgi realizētai, tā ir regulāri jāanalizē, jāizvērtē, jāuzlabo.
Pedagoģijas profesors Kanādā Deivids Prets ir teicis : „Mums pastāvīgi ir sev jāatgādina, ka vērtēšanas galamērķis ir dot izglītojamajiem iespēju pašiem vērtēt sevi.”(1)
Pētījuma priekšmets: vērtēšana
Pētījuma objekts: mācību process
Mērķis: izpētīt vērtēšanas veidus un analizēt to pielietojumu vācu valodas stundās
Uzdevumi: 1) izpētīt pedagoģiska rakstura literatūru par pētāmo tēmu;
2) analizēt vērtēšanas veidus;
3) veikt anketēšanu Rēzeknes Valsts ģimnāzijā par vērtēšanas veidiem vācu valodas stundās;
4) analizēt vērtēšanas veidu pielietojumu vācu valodas stundās.
Hipotēze: dažādu vērtēšanas veidu pielietojums sekmē vispusīgu skolēnu zināšanu novērtējumu vācu valodas stundās.
Pētīšanas metodes: 1. literatūras izpēte un analīze
2. anketēšana
3. matemātiskās datu apstrādes metodes.
Pētījuma bāze: Rēzeknes Valsts ģimnāzija.…
