Secinājumi
1. Vērtībizglītība vispirms aktualizē tikumu, tikumību, morāli/ētiku un tikai pēc tam materiālās vērtības.
2. Tikums – pozitīvu īpašību kopums, kas raksturo mani kā labu cilvēku, vērtība – kaut kas tāds, ko es augstu vērtēju un gribu.
3. Galvenie no tikumiem – gudrība, drosme, mērenība un taisnīgums – ir pamattikumi.
4. Vecāku un bērnu humānas, uz cieņu balstītas savstarpējās attiecības sekmē vērtību veidošanos un nostiprināšanos.
5. Literatūra ir mākslas veids. Bērns, klausoties literāru darbu, iepazīstas ar vārda mākslu – gūst priekšstatus par māksliniecisko valodu, tās tēlainību, plūdumu un žanru daudzveidību.
6. Literatūra ievada bērnu tikumisko vērtību pasaulē, jo māksla ir īpašs sabiedrības radīts vērtīborientācijas ietekmēšanas līdzeklis.
7. No vienas puses, literatūra kā mākslas veids tiek uztverta saistībā ar katra bērna individualitāti, bet, no otras puses, tas arī ietekmē individualitātes veidošanos, bagātinot priekšstatus, emocionālo pieredzi un veidojot vērtību ievirzes.
8. Mudinot bērnos līdzpārdzīvojumu, līdzjūtību un vēlēšanos sadarboties ar tēlu, lai palīdzētu tam, notiek empātijas veidošana – subjekta spēja emocionāli atsaukties uz cita cilvēka dvēseles stāvokli.
9. Pirmsskolas vecumā, uztverot literāro darbu, svarīgs ir emocionālais pārdzīvojums, ko izraisa (vai neizraisa) literārais darbs.
10. Literārie darbi, kas atbilst bērnu interesēm un vēlmēm, sniedz emocionālu un racionālu gandarījumu, ierosina fantāzijas un veido attieksmes pret pasauli.
11. Bērniem vajadzīgi tēli, izdomāti varoņi, kuri apveltīti ar nereālām īpašībām. Caur viņiem bērni izdzīvo to, ko viņiem liedz reālā dzīve.
12. Analizējot un apkopojot anketēšanas rezultātus, ir redzams, ka atšķiras PII skolotāju un bērnu vecāku domas par vērtībām, kuras visvairāk tiek sekmētas daiļliteratūras uztveres procesā.
13. Apstiprinājās izvirzītā hipotēze, ka daiļliteratūra sekmē vērtīborientāciju, ja tās saturs atbilst bērna pieredzei un izraisa emocionālu pārdzīvojumu.
…
