Vērtību, kuras sabiedrība un personība nekad nedrīkst pazaudēt, raksturojums

Pirms sīkāk apskatīt vērtības, kuras tiek uzskatītas par svarīgākajām personības un sabiedrības morālajiem balstiem, vēlos aprakstīt nedaudz vērtību klasifikāciju, kuru mums piedāvā Aino Kuzņecova savā grāmatā „Ievads ētikā” . Viņa apgalvo, ka tipologiski kā objektīvs pamatprincips vērtību klasifikācijai kalpo mūsdienu sabiedriskās dzīves galvenās jomas, kas nosaka vērtību dalījumu materiālajās, garīgajās, vitālajās un sociālajās jeb kopības vērtībās. [1, 25]
Svarīgāko vērtību klasifikācija pēc A.Kuzņecovas:
Vitālās vērtības – dzīvība, veselība, spēks, talants, apdāvinātība, dabas vērtības, dzīve un rūpes par to;
Materiālās vērtības – priekšmetiskās vērtības, dabas bagātības, mākslas darbi u.c;
Garīgās vērtības – izziņas, psiholoģiskās, ētiskās, estētiskās, zinātniskās, pedagoģiskās, politiskās, tiesiskās, sportiskās, reliģiskās u.c.;
Sociālās vērtības – ģimene, darbs, sociālā aizsardzība, kultūra, izglītība, saskarsme, sports, partija, draugi, sadzīves vērtības. [1,26]
Kāpēc personībai un sabiedrībai būtu jāievēro kādas notektas vērtības? Uz šo jautājumu ļoti trāpīgu atbildi sniedz A. Milts savā gramatā „Personības un sabiedrības ētika”. Ja cilvēks īstenotu visu, ko viņš spēj, neierobežojot sevi ar morāles, kultūras un ekoloģiskajiem apsvērumiem, tad viņš varētu iznīcinat cilvēci, visu tās pastavēšanas jēgu.[4,8] …