SECINĀJUMI
Pētījuma rezultātā darba autore izvirza sekojošus secinājumus:
1. Kā viens no ES mērķiem ir arī visu tās dalībvalstu iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi ne tikai savā valstī, bet arī ceļojot ES teritorijā.
2. Veselības aprūpi ES valstīs regulē 2004.gada 29.aprīlī Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtā Regula Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu un 2009.gada 16.septembrī pieņemtā Regula Nr.987/2009, kas nosaka Regulas Nr.883/2004 piemērošanas kārtību.
3. Ja jādodas neilgā braucienā uz citu ES dalībvalsti — atvaļinājumā, komandējumā vai mācību braucienā, no savas valsts ieteicams izņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti.
4. Eiropas veselības apdrošināšanas karte apliecina tiesības uz veselības aprūpi, tā ir fizisks pierādījums tam, ka personas ir apdrošināta kādā ES valstī.
5. Ja persona vēlas, lai mītnes valsts veselības apdrošināšana segtu ārstēšanos citas ES valsts slimnīcā, iepriekš ir jāsaņem atļauja.
6. Izdevumus par ambulatorisko aprūpi, ko perona būs saņēmusi bez iepriekšējas atļaujas, atlīdzinās tādā apmērā, kāds ir paredzēts valstī, kurā persona apdrošināta.
7. Personas mītnes valsts ārsta izsniegtā recepte ir derīga visās ES valstīs.
…