Ievads
Laikā, kad Latvijas ekonomiska piedzīvo recesiju un valsts budžeta pārdale ir „jūtīgs” jautājums ikvienam valsts politiķim, veselības aprūpe un medicīnas nozare iespējams piedzīvos lielāko finansiālo „apcirpšanu”, kas būtiski ietekmēs veselības ministrijas darbību.
Kā galvenā veselības aprūpes un medicīnas institūcija LR ir veselības ministrija, kas savas funkcijas veic atbilstoši nozares aktualitātēm, primārajām un citām ar veselības nozari saistīto funkciju pildīšanai. Lielā mērā nozares pārvaldes mehānisms un kopējā darbība ir atkarīga no darbības sfēru „pārdales” un veselības ministrijas departamentu veicamo funkciju definēšanas, lai darbs ministrijā tiktu organizēts pārdomāts un pilnvērtīgs.
Referāta mērķis ir izpētīt veselības ministrijas kompetenci, tās uzdevumus un funkcijas.
Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīju sekojošus uzdevumus:
• noskaidrot Veselības ministrijas darbības uzdevumus;
• aprakstīt veselības ministrijas departamentu darbību;
• apskatīt veselības ministrijas darbību no finansiālā un statistiskā viedokļa;
• apskatīt Eiropas Savienības lomu veselības ministrijas darbā.
Izstrādājot referātu par tematu „ Veselības ministrijas kompetence”, vēlos nostiprināt un padziļināt savas teorētiskās zināšanas un ceru, ka referātā ietvertā informācija būs noderīga ikvienam interesentam, jo radīs izpratni par veselības ministrijas darbu un tās kopējo darbības kompetenci.
1. Veselības ministrija
Veselības ministrija ir izveidota 2003.gada 1.februārī. Līdz tam vadošā iestāde veselības nozarē bija Labklājības ministrija, taču 2002.gada nogalē pēc 8.Saeimas vēlēšanām tika izveidota Veselības ministrija. Veselības ministrija tika izveidota, atdalot ar veselības aprūpes politiku saistītās funkcijas no Labklājības ministrijas.
Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē. Veselības nozare ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozari.
Ministrijas funkcijas:
izstrādāt veselības politiku;
organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu;
veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
…
