It visās lietās, kā lielās, tā mazās, vērojami vieni un tie paši principi. Visas dzīvības un attīstības pamatā ir pretstatu apvienība. Cilvēka pamatā ir vīrišķā un sievišķā apvienība. Ģimene ir veids, kas nodrošina šo pretstatu vislabāko sadarbību.
Manuprāt, ģimene ir kaut kas svēts. Mēs taču katrs vēlamies cilvēkus, kas mūs saprot. Un ļoti bieži mēs tos atrodam savā ģimenē. Es piekrītu Imanta Ziedoņa dzejas rindām:
"No kā gan cita pasaule lai ēd?
No ģimenes. Tā vienīga, kas ražo,
kad izput fabrikas, un valdības, un valstis.
Tā vienīga, kas atdzimšana dzīvo."
Šodien, kad ģimene kā vērtība strauji zaudē savu nozīmi, kad «kārtīga ģimene» ir drīzāk izņēmums, nevis ierasta parādība, īpaši svarīgi ir apzināties tās nozīmīgumu.
Lai vairāk izprastu kā veidot ‘’veselīgu un laimīgu ‘’ ģimeni, izvēlējos rakstīt tieši par šo tēmu. Meklēju un pētīju kā veidot veselīgu un laimīgu ģimeni mūsdienās, lai ģimenē bērns un vecāki justos labi gan kopā, gan atsevišķi. Izmantoju arī savā darbā atziņas, kas papildina vērtību būtību.
Ģimene ir mājas un patvērums, kur varam sildīties ar savu tuvāko mīlestību un sapratni. Šeit mūs sapratīs un uzklausīs vienmēr, lai arī kāda es nebūtu, jo kā bērns savai mammai būšu pats labākais un mīļākais.…