Vēstures procesa periodizācija pēc muitas darbības kritērijiem

2005.gadā jūlijā tiks atzīmēta Latvijas Republikas muitas 85. un tās atjaunošanas 15.gadadiena, bet maijā – gada diena kā muita iekļāvusies Eiropas Savienības muitas sistēmā. Bija interesanti un patīkami papētīt Latvijas muitas vēsturi, kurā secināju, ka Latvijas muitas vēsture ir ļoti maz pētīta.

Senākās liecības par muitošanu tagadējās Latvijas teritorijā

Latvijas lielākās upes (Daugava, Gauja, Lielupe, Venta) kopš seniem laikiem kalpojušas kā nozīmīgas tirdzniecības artērijas. Lielākā no tām – Daugava – bija tranzīta ceļš no Skandināvijas (Gotlandes) uz Krievzemi un otrādi. Uz Daugavas krastiem veda arī vairāki sauszemes ceļi no Lietuvas, kas šķērsojot upi, savā turpinājumā caur latgaļu un igauņu zemēm stiepās līdz Pleskavai un Novgorodai. Rosīgu tirdzniecību pavadīja nodevu iekasēšana ne vien pa tranzīta precēm, bet arī par vietējos tirgos piegādātām precēm. Vietējie kungi prata iekasēt šo maksājumus. Piemēram, Jersikas Visvaldim, pēc Livonijas Indriķa hronikā teiktā, piederējušas pilis abos Daugavas krastos iepretim vienai otrai (Jersika un Dignāja), un var pieņemt, ka neviens preču transports nav ticis garām šai “muitnīcai” bez maksājumiem.
Turpmāko gadsimtu notikumi tagadējās Latvijas teritorijā radīja politiskas pārmaiņas, bet līdz tam izveidojušās noteiktas tradīcijas preču transportēšanas maksājumu iekasēšanā kādu laiku vēl saglabājās, un tikai pamazām ieviesās Rietumu zemēs valdošie muitošanas principi.

Hanza un Livonija

…