Veterinārārstu ētikas kodekss

Nobeigums
Ikdienu cilvēks sastopas ar dažādām dzīves situācijām, kuras liekas līdz galam neizprotamas. Kādēļ tā vai citādi rīkojas cilvēki visparastākajās un neparastākajās situācijās?! Savādi- jau no bērnības mūs māca būt cilvēcīgiem, rūpēties par neaizsargātajiem un vājajiem- nav svarīgi vai tie būtu cilvēki vai dzīvnieki. Vecāki bieži iegādājās dzīvniekus saviem bērniem, lai tie iemācītos, ko nozīmē rūpes un atbildība.
Izklāstot šīs trīs situācijas un analizējot ētikas pārkāpumus, kādus ir pārkāpuši veterinārārsti, nonācu pie secinājuma, ka veterinārārstam dzīvnieki iedalās divās kategorijās. Pie vienas kategorijas tiek pieskaitīti tā saucamie mājdzīvnieki, par kuru apskati un konsultācijām veterinārārsts vairumā gadījumu saņem arī atalgojumu. Savukārt pie otras kategorijas tiek pieskaitīti tie dzīvnieki, kas ir savvaļas dzīvnieki- klaiņojošie dzīvnieki, dzīvnieki, kuri mitinās audzētavās un putni, kuri dzīvo dabā, par kuriem vairumā gadījumu veterinārārsts nesaņem atalgojumu.
Rodas sajūta, ka Latvijas veterinārārstiem nav svarīgs dotais zvērests, ar kuru tie apsola rūpēties par dzīvniekiem, bet gan nauda, ko tie saņem par dzīvnieku aprūpi un tādēļ izdevīgāk ir apkalpot klientus, kuriem ir patstāvīgi saimnieki.
Veterinārārsti skeptiski attiecas pret savvaļas putnu aprūpi un uzskata, ka cilvēki, kuri palīdz nelaimē nonākušiem putniem traucē „dabisko atlasi”. Šie savvaļas putni ir kā apgrūtinājums, sevišķi, ja tie ir mazie putni, tādēļ arī veterinārārsti atsakās tos aprūpēt vai konsultēt to pagaidu īpašniekus.
…