Par vēzi sauc visus zināmos ļaundabīgos audzējus, kas strauji attīstās un kas spēj izplatīties dažādās organisma daļās.
Neatkarīgi no dzimuma un gadu skaita, katrs var saslimt ar vēzi. Tā kā eksistē dažādas tā formas, plašākā nozīmē būtu jārunā par ļaundabīgajiem audzējiem, nevis par vēzi. Tomēr, vispārpieņemtajā nozīmē, vēzis ir slimība, ko raksturo haotiska šūnu izplatīšanās veselu organisma audu starpā. Šīs šūnas rodas no tādu pašu šūnu klona, ierosinošās vēža šūnas, kas ir ieguvusi tādas īpašības kā spēju bezgalīgi dalīties un veidot metastāzes.
Konkrēti definējot, vēzis ir avispārīgs termins, lai apzīmētu jebkuru slimību, kuru raksturo noteiktu cilvēka organisma šūnu nekontrolēta dalīšanās. Jaunās šūnas, kas radušās šādā veidā, var veidot ļaundabīgo audzēju vai jaunveidojumu, vai arī izplatīties pa visu organismu. Var tikt izdalītas vairākas vēža formas: krūšu, resnās zarnas, dzemdes, ādas, priekšdziedzera...
Pastāv vairāki faktori, kas predisponē organismu vēža attīstībai un tos sauc par kancerogēniem faktoriem. Tie var būt ģenētiski, t.i., saistīti ar iedzimtību, vai saistīti ar apkārtējo vidi, iedarbojoties piesārņojumam, pārtikai un starojumam (galvenokārt saules) un infekcijām, iedarbojoties noteiktām baktērijām. Tabaka ir īpaši nozīmīgs riska faktors saslimstībai ar noteiktām vēža formām (plaušu, mutes dobuma, balsenes, rīkles, nieru, dzemdes kakla, zarnu...).
Pašreiz ir atzīts, ka cigarešu smēķēšana ir galvenais plaušu vēža cēlonis (85% gadījumu) kā arī nozīmīgs rīkles ļaundabīgo audzēju cēlonis. Šis risks ir raksturīgs tabakai, galvenokārt kancerogēnajam nikotīnam, un tās piedevām, neatkarīgi no tabakas lietošanas veida (cigaretes, cigāri vai pīpe).Vēzis nav tikai viena slimība, tā drīzāk ir slimību grupa. Jebkurā tā formā vēzis ietekmē ķermeņa šūnas, izmaina tās un aug nekontrolējami. Lielākā daļa vēža šūnu veido sacietējumu jeb masu, ko sauc par audzēju. …
