Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:122657
 
Author:
Evaluation:
Published: 14.09.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Dabas aizsardzība – pasākumu sistēma, ko realizē valsts un sabiedriskās instances ar mērķi nodrošināt vērtīgu dabas objektu saglabāšanu, dabas resursu saudzīgu izmantošanu un atražošanu, cilvēka dzīves vides aizsargāšanu no piesārņošanas. Plašākā nozīmē šis jēdziens izsaka cilvēka saudzējošo un sargājošo attieksmi pret dabu atkarībā no ētiskajām normām un zināšanām. Dabas aizsardzības struktūrām ir divi savstarpēji saistīti līmeņi: 1) īpašie dabas aizsardzības pasākumi; 2) dabas aizsardzības uzdevumi un darbība, kas tiek realizēt citu cilvēka darbības jomu ietvaros. Šajā gadījumā dabas aizsardzības speciālie dienesti veic metodisko vadību, konsultācijas un kontroli, nodrošinot principu un rīcības saskaņu ar stratēģiskiem uzdevumiem. Dabas aizsardzības nodrošinājuma kompleksu veido zinātniskās pētniecības, projektēšanas un plānošanas sistēmas monitorings, ekspertīze, informatīvā darbība, izglītošana un audzināšana, materiāli resursi un speciālistu kadri.
Par mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu kustību dabas aizsardzībā 19.gs. sāk Eiropā un ASV. Terminu dabas aizsardzība sāka lietot pēc pirmās starptautiskās dabas aizsardzības konferences 1913 Bernē (Šveicē). Sākotnēji ar dabas aizsardzību saprata tikai izcili skaistu, unikālu dabas objektu, retu un iznīkstošu augu un dzīvnieku sugu aizsardzību. Šādu novirzienu sauc par konservējošo dabas aizsardzību. Tā sekmējusi cilvēka darbības nepārveidotu apvidu (nacionālo parku, rezervātu, dabas parku), kā arī izcilu dabas pieminekļu saglabāšanu daudzās pasaules valstīs. Līdztekus konservējošajai dabas aizsardzībai sabiedrības interesēs vienmēr bijis svarīgi nepieļaut dabas resursu izsīkšanu un to kvalitātes pazemināšanos. Radās priekšstats par dabas resursu izmantošanas normām, atjaunošanas paņēmieniem, kā arī par īpašu, vietējiem dabas apstākļiem atbilstošu saimniekošanas sistēmu (mežsaimniecībā, lauksaimniecībā u.c.). Latvijā šo novirzienu kopš 70. gadu vidus apzīmē ar terminu “dabas- saimniecība”. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Stokholmas konferences (1972. gadā) sāka plaši lietot terminu “vides aizsardzība”. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register