Vides ķīmiskais piesārņojums. Dīzeļdegvielas noplūde Daugavā 2007.gada martā

Problēmas interpretācija
Mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez dažādu ķīmisku vielu pielietojuma. Vielu skaits un izmantošana ik gadu palielinās, tāpēc ir svarīgi izprast to mijiedarbību ar vidi un veikt preventīvus pasākumus iedarbības mazināšanai.
Ķīmiskais piesārņojums var rasties ilgākā laika posmā, ja kaitīgās vielas nepārtraukti nokļūst vidē nelielās koncentrācijās. Pārsniedzot vides spējas piesārņojumu absorbēt, rodas katastrofāls stāvoklis. Šāda veida piesārņojumu ir iespējams apzināt un ierobežot, izvairoties no katastrofas. Piemēram, hlorfluorogļūdeņražu (CFC) pielietošanas ierobežošana, lai novērstu ozona slāņa noārdīšanos. Vairums valstu ir atteikušās arī no videi toksiskajām svina piedevām degvielai.
Bīstamāki ir nelaimes gadījumi, kad vielas noplūst lielos daudzumos, nodarot tūlītēju kaitējumu videi, apdraudot cilvēku veslību un dzīvību. Civilās aizsardzības teorijā šie nelaimes gadījumi tiek definēti kā cilvēku izraisītas tehnogēnas katastrofas.
…