Vides pārvaldības un audita shēmas ieviešanas vadlīnijas un vides pārvaldības standarts ISO 14000

Uz šīs planētas cilvēce pastāv jau vairākus tūkstošus gadu, attīstoties evolūcijas vadīti. No sākuma cilvēkam bija nepieciešamība pēc pārtikas, tā saucamās fizioloģiskās vajadzības. Līdz tehnoloģiskajam progresam bija vēl tālu un toreiz cilvēki pielāgojas dabai. Pirmās civilizācijas ļoti labi pārzināja dabas parādības, ka arī varēja noteikt laika apstākļus turpmākajām dienām. Tolaik cilvēki pilnībā bija atkarīgi no dabas, bet ar laiku sāka atdalīties no tās, tā kā ignorējot to un sevi virzīt kā pasaules pārvaldniekus. Mūsu ēra pastāv jau 2008 gadus un pa to laiku bija daudz kas sasniegts: rādās un attīstījās tādas lietas, ka arhitektūra, māksla, kuģubūve, aviotransports un daudz kas cits, kas bija rādīts ērtākai cilvēku dzīvei. Bija darīts viss, lai apmierinātu savas vēlmes, bet tad vēl neviens nevarēja iedomāties, ka dabas resursi ir izsmeļamie, ka tie var izzust. Līdzās tehnoloģiskiem sasniegumiem notika arī daudzas katastrofas, gan cilvēku radītas, tādas kā 26. aprīlī 1986 gadā notikusi katastrofa Černobiļas AES, gan dabas rādītās, cunami, orkāni, plūdi uc. – pretreakcija uz cilvēku darbību un centieniem izmainīt dabu un vidi apkārt. Būtiska cilvēka iezīme ir tāda, ka cilvēks iedomājas par kādu problēmu tikai tad, kad kaut kas kritisks ir noticis, vai notiks, bet ne pirms tam.
Vides problēmas kļuva aktuālas tikai 20. gadsimta otrajā pusē. Ar tehnoloģisko un zinātnisko progresu atklājas fakti, ka mūsu planētas pastāvošais stāvoklis ir tuvs kritiskajam daudzu kaitīgu ķīmisku vielu, ko daudzās rūpnīcās izmet upēs un citās dabai un cilvēkiem svarīgās vietās, ka arī bīstamu toksisko gāzu izmešu iemesla dēļ, kas rāda dabas stāvokļa pasliktināšanos, ozona slāņa biezuma samazināšanos, kas tieši ietekmē globālo sasilšanu. Kopš tā laika cilvēki arī pievērsās tam problēmām un visādi cenšas saglabāt un uzlabot esošu vidi. Ir pieņemti daudzi likumi, kas aizliedz jebkādu darbību, kas darītu ļaunu videi. …