Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:242826
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.03.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Extract

Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē ir novērojama tendence iedzīvotājiem pakāpeniski pārvietoties un dzīvot jūru un okeānu krastos.Tā rezultātā strauji pieaug antropogēnā slodze uz jūtīgām krasta joslas ekosistēmām un ūdeņiem kopumā. Pakāpeniskā infrastruktūras attīstība piekrastes teritorijā palielina krasta joslas un jūras piesārņojumu, tādējādi vistiešākajā veidā negatīvi ietekmējot tajā esošās ekosistēmas un ūdens organismus. Šajā gadījumā izņēmums nav arī Baltijas jūra, uz kuru iedarbojās sevišķi augsta antropogēnā slodze. Lai analizētu piesārņojuma ietekmi uz Batijas jūras zīdītājiem, referāta ietvaros apskatīju Baltijas jūras morfoloģiskos apstākļus, raksturīgākos piesārņojuma avotus Baltijas jūras sateces baseinā, kā arī tajā dzīvojošās zīdītāju populācijas un negatīvo piesārņojuma ietekmi uz tiem. Referāta ietvaros ir izmantoti dažādi zinātnieku pētījumu rezultāti un monitoringu pētījumu dati.
Baltijas jūras raksturojums- Baltijas jūra ir jauna jūra, kas savu patreizējo stāvokli ieguva pirms aptuveni 8000 gadu. Tā ir lielākā iesāļjūra pasaulē. Baltijas jūras baseins vairākas reizes ir mainījies no saldūdens uz jūras apstākļiem. Baltijas jūras virsmas laukums ir 370 000km2, bet tā sateces baseins ganrīz 3 reize lielāks- 1 650 000 km2. Baltijas jūru kopumā var uzskatīt par daļēji slēgtu jūru, jo ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru notiek tikai caur Kategata jūras šaurumu, Dānijas ziemeļaustrumos. Baltijas jūru var uzskatīt par seklu jūru, jo tās maksimālais dziļums ir tikai 459 m, kamēr vidējais dziļums ir tikai 55m.
Kā ļoti būtisku abiotisko faktoru, kurš Baltijas jūras atšķir no citām jūrām, ir zemais sāļuma gradients, kurš svārstās robežās no 4-6 0/00 , nosakot sugu sastāvu Baltijas jūrā. Sāļuma faktora rezultātā Baltijas jūrā nevar dzīvot ne saldūdens, ne sāļūdens organismi, tādēļ dažādu dzīvo organismu un zīdītāju dzīvošana Baltijas jūrā ir ierobežota.
Baltijas jūra apskalo 9 valstis- Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju un Dāniju, kopumā ietverot vairāk nekā 80 milj. iedzīvotāju. No tā var var secināt, ka piesārņojuma izkliedes apstākļos Baltijas jūras sateces baseinā nozīmīga loma ir kā abiotiskiem, tā biotiskajiem faktoriem.…

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register