Vides piesārņojums

Tiesības dzīvot tīrā, bioloģiski daudzveidīgā, iespējami mazāk piesārņotā un pārveidotā vidē ir būtiska cilvēka dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Mūsu pienākums ir atstāt nākamajām paaudzēm ne sliktākas kvalitātes apkārtējo vidi par to, ko mantojām no saviem vecākiem.
Vides piesārņojums ir jebkuras vielas, fizikālo faktoru enerģijas, kā arī mikroorganismu iekļūšana dabā tādā daudzumā, kas izraisa izmaiņas dabas komponentu sastāvā vai atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēkiem, fluoru un faunu.
Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā vidē ir notikušas organismiem nelabvēlīgas izmaiņas. Piemēram, cilvēks daļu no atkritumiem pats vairs nespēj iznīcināt vai ievadīt vielu dabiskajā apritē. Pieaugot iedzīvotāju daudzumam uz planētas, palielinās arī piesārņojuma daudzums. Daba vairs nespēj neitralizēt visas atkritumvielas, no kurām var ciest dzīvie organismi. Piesārņojuma ietekmē samazinās lauksaimniecības produkcijas daudzums, kvalitāte un pasliktinās dzeramā ūdens, gaisa īpašības.
Mazā koncentrācijā piesārņotāji ekosistēmu neietekmē, un piesārņošanas avotam izsīkstot, ekosistēma var pamazām attīrīties. Turpretī lielās devās piesārņojums iedarbojas ļoti nelabvēlīgi. Tas ietekmē ekosistēmas pamatfunkcijas un izmaina tās pamatstruktūru. Pavājinās ekosistēmas pašregulēšanās mehānisms, samazinās sistēmas pretošanās spējas, un, ja piesārņojums ir pārāk liels, ekosistēma iet bojā.
Dabas piesārņojums ir tik daudzveidīgs, ka to grūti pakļaut klasifikācijai, un tomēr klasifikācija ir nepieciešama gan zinātnisku, gan saimniecisku apsvērumu dēļ. Izplatītākais ir iedalījuma veids pēc piesārņotās vides: izšķir atmosfēras, litosfēras un hidrosfēras piesārņojumu.…