Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:198551
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.02.2003.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 8 units
References: Not used
Extract

Romas impērijai ejot bojā, tās austrumu daļā izveidojās Bizantijas un islama impērijas. Rietumu un Centrālajā Eiropā virsvaras bojāeja ievadīja jauna laika posmu. To parasti dēvē par viduslaikiem. Viduslaiki ilga aptuveni no 500. gada līdz 1500. gadam.
Mūsdienu cilvēkam vārds “viduslaiki” izraisa dažādas, atšķirīgas asociācijas. Vieniem tie liekas kā drūmi, nomāktības laiki: dzīve bija drūmos mājokļos, nepiemērotos apstākļos, cilvēkos valdīja māņticība, neizglītotība un reliģiska neiecietība. Otriem viduslaiki saistās ar krāšņiem tērpiem, varonīgiem bruņiniekiem, varenām katedrālēm un lieliskām vitrāžām. Šādus pretstatus mēģināja arī skaidrot vēlāko laiku domātāji. 15. gs. otrajā pusē – 16. gs. humānisti ar lielu sajūsmu un apbrīnu pievērsās antīkā laikmeta vērtībām un sasniegumiem. Viņi slavēja antīkās sabiedrības devumu, bet laika posmu starp tagadni un pielūgto senatni, tas ir viduslaikus, uzskatīja par drūmiem, tumsonīgiem un brutāliem, kā cilvēku vēstures divu gaismas pilnu laikmetu starpposmu.
Pozitīvos priekšstatus par viduslaikiem savukārt pirmie sāka propagandēt romantiskā virziena piekritēji 19. gs. pirmās puses literatūrā un mākslā. Abu viduslaiku novērtējumi arī pašreiz ietekmē mūsu priekšstatus par šo laikmetu. Tas ir pietiekami garš vēstures posms no 500. gada līdz 15. gs. Tas nav viengabalains pagātnes periods, tajā ir bijuši daudzi notikumi, kuri radījuši gan labo, gan ļauno viduslaikos.

Īss vēsturisks viduslaiku apskats.

Eiropā klejoja apbruņoti cilvēku pūļi, kas nogalināja un laupīja. Lai gan Rietumeiropā bija izveidojušās ģermāņu karalistes, vienīgi kristīgā baznīca varēja dot eiropiešiem vienotības sajūtu. Līdz 5. gs. ģermāņu tautas izveidoja savas karalistes Ziemeļāfrikā, Itālijā, Spānijā, Gallijā, Britānijā – visās zemēs, kas kādreiz piederēja Rietumromas impērijai. Ģermāņu tautas sadalījās ciltīs, bija uzticīgi savas cilts virsaitim. Savu valsti ģermāņu karaļi uzskatīja par personisko īpašumu. Tādēļ sekojot tradīcijai, ģermāņu karaļi sadalīja savas zemes un nodeva pārvaldīt dēliem, kas tādējādi radīja savstarpējus karus. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register