Viduslaiku garīgā mūzika

Ja paskatāmies vēsturiskā gaitā, tad diezgan uzskatāmi lielos vilcienos redzam mūzikas attīstību. Seno cilvēku kulta dejas – popmūzika. Mūzikas mērķi dažādos laikmetos ir mainījušies. Aktuāls jautājums – kāds ir industriālās popmūzikas mērķis? Atbilde – kādam jānopelna liela nauda. Un šis “kāds” noteikti nedomā par mūzikas māksliniecisko vērtību, jo biznesa zemūdens akmens ir: ja piedāvāsi lielā vairumā un psiholoģiski nenobriedušai auditorijai, tad būs arī pieprasījums.

Mēs zinām, cik aktuāla pēdējā laikā ir kļuvusi mūzikas terapija. Tai piemīt bioenerģētisks spēks, ultraskaņas, kompozīcijas, suģestīva ietekme. Tas nav nekas jauns – “Gan Senajā Ķīnā un Ēģiptē, gan Indijā un Senajā Grieķijā dziednieki, filozofi, priesteri ir izmantojuši mūziku, lai ārstētu slimos un palīdzētu viņiem uzturēt dzīvesprieku. Viduslaiku Eiropā mūzikas terapija ieguva nopietnu statusu un praktiski iemiesoja Pitagora un Platona mācības idejas par sfēru harmoniju.”1

Jaunatne ir pārsātināta ar skaņu jūkli (saucamo bum – ci, bum – ci), kurš nebūt nekādas pozitīvas emocijas neizraisa, līdz ar to jaunatnē vērojams garīguma trūkums.

Tāpēc skolotāja uzdevums ir paralēli piedāvāt bērnam salīdzināt, izvērtēt citu mūziku. Apzināt, cik vērtīga cilvēka emociju attīstīšanā ir senā, harmoniskā mūzika.

Pētījuma objekts
Garīgās mūzikas apguve sākumskolā.…