Viduslaiku medicīna Eiropā

Nobeigums
Referātā tika izpētīti un analizēti jautājumi par viduslaiku medicīnu Eiropā, kuru rezultātā atklājās, ka viduslaiku medicīna deva ieguldījumu turpmākajā medicīnas attīstībā. Viduslaikos tika likti medicīnas izglītības pamati, uz kuriem balstāmies vēl šodien.
Pētot medicīnisko izglītību viduslaikos es secināju, ka iespēja iegūt medicīnisko izglītību viduslaikos bija pieejama, kad viduslaiku pilsētās tika izveidotas universitātes. Tās galvenokārt tika izveidotas no klostera skolām, un tajās sāka atjaunot senākas zināšanas, kas bija pazaudētas lielā daļā Eiropas kopš Senās Romas krišanas. Uzzināju arī par ķermeņa šķidrumu teoriju, kas pastāvēja ilgu laika periodu.
Secināju, ka ārsti sastādīja tikai mazāko daļu no tiem, kas viduslaikos nodarbojās ar ārstēšanu. Pēc kāda laika pieaugot pilsētu skaitam un lielumam arī pieauga slimo skaits, tādējādi arī slimnīcu skaits.
Pētot izplatītākās slimības viduslaikos uzzināju, ka liela daļa no slimībām bija saistītas ar grēku. Visizplatītākās viduslaiku slimības bija: trakums, lepra un mēris. Mēris bija visnopietnākā viduslaiku slimība, jo no tās mira ļoti liels skaits cilvēku.
Pētītā tēma atklāja to, cik lielos apmēros viduslaiki ietekmēja nākotnes medicīnas attīstību. Tika likts pamats gandrīz visām tālākām medicīnas studijām, kas bija milzīgs solis uz nākotnes pusi. Viduslaiku ieguldījums ir arī palīdzējis ļoti daudzos veidos mūsdienu pasaules attīstībai.
…