Aizkraukles rajons atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Lietuvas Republiku, kā arī Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajoniem. Teritoriju šķērso Latvijas lielākā upe - Daugava, automaģistrāle Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža un dzelzceļa maģistrāle Rīga - Maskava. 53,9% rajona platības aizņem meži, 32% - lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 2,9% - ūdeņi. Apdzīvotība - 16 iedzīvotāju uz 1 km2.
Kokneses pilsdrupas
Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un viņu vasaļu pils.
Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13. gs. sākumā, kad tur valdīja Vesceke. Vesceke pats nodedzināja savu pili, kad uzbruka vāciešiem un devās prom uz Krievzemi.
1209. g. bīskaps Alberts lika Kokneses nocietinājumus atjaunot, rezultātā uzceļot varenu pili.
1255. g. pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Koknesi kā arhibīskapam piederošu pili. Pilij bija vairāki lēņa turētāji.
13. gs. pie pils sāka veidoties pilsapmetne, kurai 1277. g. tiek apstiprinātas pilsētas privilēģijas.
Kopš 1397. g. arhibīskaps Johans V no Valenrodes paturēja visu pili tikai sev. Koknese pils kļuva par vienu no arhibīskapa galda pilīm, kurā viņš ar savu galmu uzturējās vasarās. 15. gs. arhibīskaps pilī veica pārbūves darbus, uzcēla torni - t.s. Garo Heningu.
Kad sabruka Livonijas valsts, Koknese ar tās pili nonāca Polijas pakļautībā.
17. gs. pili vairākkārt iekaroja gan zviedri, gan poļi. Zviedri Koknesē valdīja līdz 1656. g., kad tos padzina krievu karaspēki, kuri sāka tur ierīkot eksportpreču centrālās noliktavas. Tomēr jau 1661. g. Koknesē atkal valda zviedri. …
