Eiropā 10.gs. ir pilsētu rašanās laiks, - centralizētas varas nav, visapkārt valda bads un netīrība. 1347. gadā Eiropā kopā ar žurkām ieved buboņu mēri, kura pirmajā epidēmijā bojā aiziet aptuveni 25 miljoni cilvēku. Pa Eiropas ceļiem apkārt klīst kropļi un ubagi; šajā laikā ir apēsti praktiski visi suņi, kaķi un peles. Šajā drūmajā laikā aktivizējas baznīca, kas iedveš cilvēkiem vismaz kādu cerību. Baznīcai bija liela autoritāte, tā katram cilvēkam deva spēku dzīvot; valstis sacentās baznīcu skaistuma ziņā. 989. gadā tiek noorganizēts baznīcas koncils Puantjē, kurā tiek pieņemta vienošanās, ka baznīca uzliek lāstu tiem, kas aplaupa nabagos. Visbriesmīgākais baznīcas sods ir interdikts - veselā apvidū tiek aizliegtas baznīcas ceremonijas. Vēl baznīca atdzīvina ideju par tuvo pasaules galu, ko pasludina 1000. gadā. Pasaules gala gaidās daļa sabiedrības pilnībā nošķiras no laicīgās dzīves un gatavo savu dvēseli šai misijai, bet otra puse uzdzīvo un dzer "uz nebēdu". Tā kā 1000. gads paiet bez kādiem īpašiem starpgadījumiem, tad pasaules galu nozīmē uz 1033. gadu, kad Centrāleiropu piemeklē nebijusi neraža, bet vēlāk 3 vasaras pēc kārtas līst lietus. Šajā periodā tiek apēsts viss iespējamais un neiespējamais, ir notikuši neskaitāmi kanibālisma gadījumi. Tad seko ļoti ražīga vasara 1034. gadā, kādu Eiropa vēl nav pieredzējusi, bet pasaules gals atkal nav pienācis, ko tagad pasludina 1500. gadā, kādēļ visas bailes izbeidzas un sākas aktīva saimnieciskā dzīve. Ap šo laiku rodas praktiski visas Eiropas pilsētas, bet sākas arī vietējo valdnieku ķīvēšanās savā starpā.
1041. gadā Francijā tiek ieviests "Dieva miers", kas aizliedz iekšējos karus no trešdienas saulrieta līdz pirmdienas saullēktam katru nedēļu, plus visas svinamās dienas. Šis solis būtībā glābj baznīcu no kraha, tas ir arī milzīgs stimuls tirdzniecībai un lauksaimniecībai, pie baznīcas tiek dibinātas militāras savienības, kas vēršas pret visiem miera traucētājiem. 1095. gadā pāvests Urbāns II pasludina, ka vajadzētu doties atbrīvot Kristus kapu - sākas I Krusta karš. Vēlāk seko II, III un IV Krusta karš, kuriem ar Jēzus kapa atbrīvošanu nav nekāda sakara. Pēc 1000. gada rodas pirmie Eiropas mākslas paraugi, izveidojas romāņu stils arhitektūrā, kuru drīz vien nomaina gotika. …