-
Vidzemes augstienes lauksaimniecības zemes
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
2. | Literatūras apskats par Vidzemes augstienes lauksaimniecības zemju augsnēm | 6 |
2.1. | Erodētā podzolaugsne | 6 |
2.2. | Velēnu glejaugsne | 6 |
2.3. | Velēnu podzolaugsne | 7 |
3. | Pētījumu materiāls un metodes | 8 |
4. | Iegūto rezultātu savstarpējais izvērtējums | 11 |
4.1. | pH | 11 |
4.2. | Trūdu saturs (%) | 13 |
4.3. | Augsnes kustīgais fosfors (P2O5,μg/g) | 13 |
4.4. | Katjonu apmaiņas kapacitāte (KAK) | 15 |
5. | Aizaugošu lauksaimniecības zemju augšņu raksturojums | 16 |
Secinājumi | 17 | |
Literatūras saraksts | 18 |
5. Aizaugošu lauksaimniecības zemju augšņu raksturojums
Latvijā lauksaimniecība ir nozīmīga tautsaimniecības nozare, kas ir lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības ietekmējošais faktors. Latvijā 20.gs. laikā meža īpatsvars ir palielinājies uz neizmantojamo lauksaimniecības zemju īpatnībām, turklāt pēdējā desmitgadē dažādu politisko un sociāldemokrātisko faktoru ietekmē ir vērojams pamesto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības pieaugums, kā rezultātā palielinās ietekme uz vidi, piem., sugu un populāciju ekoloģiskajā līmenī ieviešas invazīvās, agresīvās veģetācijas sugas, kā rezultātā vidē izmainās ekoloģiskie procesi un vielu aprite, kas atstāj būtiskas izmaiņas uz augstāko – ainavu līmeni. Lauksaimniecības zemēs attīstoties atmatām, kas pēc tam aizaug ar krūmājiem un mežiem. Krūmu un koku apauguma veidošanās dažādās vietās notiek gan telpiski, gan temporāli atšķirīgi (Kasparinska, 2010).
Lielākās aizaugoši lauksaimniecības zemju teritorijas ir veidojušās 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta pirmajā pusē, kad daļa lauku iedzīvotāju vai nu intensīvi pārcēlās un pilsētām, vai emigrējot devās prom no valsts atstājot zemi neapkoptu.
Veicot šo pētījumi, nonācu pie secinājumi, ka parauglaukumi, no kuriem tika ņemti mūsu paraugi atrodas aizaugošajās zemēs un no tā secinu, ka aizaugošo augšņu raksturojums ir šāds. Vidējais aizaugošo augšņu pH svārstās no 6,3 – 6,5. Pēc tā secinu, ka augsnes reakcija ir vāji skāba. Vidējais trūdu daudzums aizaugošajās augsnēs ir apmēram 3%. Augsnes kustīgais fosfors ir svārstīgs no 0,5 līdz 2 μg/g. Aizaugošo augšņu KAK ir apmēram 8.
Secinājumi
1. Vidzemes augstieni veido šādas augsnes: erodētā podzolaugsne, purvu kūdraugsne, tipiskais podzols, velēnu glejaugsne un velēnu podzolaugsne. No šīm 5 augsnēm 3 augsnes tiek izmantotas kā lauksaimniecības un tās ir erodētā podzolaugsne, velēnu glejaugsne un velēnu podzolaugsne.
2. Lai raksturotu augsni, ir nepieciešami šādi raksturlielumi, kā vidējais pH, trūdu saturs, augsnes kustīgais fosfors un KAK.
3. Manas 12. grupas paraugi ir ņemti Cēsu rajona Taurenē. Tās paraugu galvenokārt sastāda velēnu podzolaugsne, kuru pareizi apstrādājot, var panākt, ka šī augsne ir ļoti auglīga.
4. Mūsu paraugi ir ņemti no aizaugošām augsnēm, tāpēc var redzēt, ka rezultāti ir svārstīgi, to varētu izskaidrot ar to, ka augsnes varētu būt dažādās aizaugšanas pakāpēs.
…
Vidzemes pauguraino augstieņu augšņu rajons ietver Vidzemes (augšņu rajona lielākā daļa) un Alūksnes augstienes. Plakana un viļņota līdzenuma apgabali aizņem 10 % augšņu rajona platības, bet pārējā teritorijā ir izplatīti dažādas pakāpes pauguraina reljefa apgabali. Augsnes cilmieži ir dažāda granulometriskā sastāva akmeņaini morēnas materiāli. Augsnes granulometriskais sastāvs un mitruma apstākļi mainās ļoti strauji, tāpēc elementārās augsnes kontūras ir nelielas. Rajonā dominē paugurainam reljefam raksturīgu augšņu kopa – paaugstinātās vietās izplatītas velēnu podzolaugsnes, kas lauksaimniecībā izmantojamo zemju stāvākajās nogāzēs ir stipri erodētas. Eroziju veicina lielais nokrišņu daudzums, biezā sniega sega, kā arī stipri posmotais reljefs. Mežu pauguru nogāzes erozija izteikta vāji, un tur dominē velēnu podzolaugsnes. Ieplakās palielināta mitruma apstākļos izveidojušās zemā purva kūdraugsnes un velēngleja augsnes, Nelielās platībās rajonā izplatītas velēnu karbonātaugsnes, kas izveidojušās uz skeletainiem karbonātiskiem cilmiežiem, kā arī erodētās augsnes nogāzēs uz morēna smilšmāla. Vidzemes pauguraino augstieņu augšņu rajonu iedala Vidzemes augstienes, Gulbenes paugurvaļņa un Alūksnes augstienes apakšrajonā (Nikodemus, 2008).
- Dabas resursi kā ražošanas resursi Latvijā
- Vidzemes augstienes lauksaimniecības zemes
- Zemes radioaktivitāte
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Bioloģiskā daudzveidība lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs
Research Papers for university28
Evaluated! -
Zemes radioaktivitāte
Research Papers for university10
-
Zemes mozaīkas pārmaiņas Lucavsalas ainavas attīstībā
Research Papers for university12
Evaluated! -
Zemes tirgus vērtības noteikšana Berģos ar salīdzināšanas metodi
Research Papers for university9
-
Zemes tirgus vērtības noteikšana, izmantojot salīdzināšanas metodi
Research Papers for university30
Evaluated!