Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
1,99
You save:
0,34 (17%)
Discounted price*:
1,65
Purchase
Add to Wish List
ID number:853627
Author:
Evaluation:
Published: 16.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Extract

Vikingi ir sirotāji, kas nāk no Norvēģijas. Viņi pārvietojās ar kuģiem, kas bija īpaši veidoti un pat līdz mūsdienām tie tiek uzskatīti par ļoti vērtīgiem un neprastiem kuģiem. Šie kuģi bijuši ar rakstiem un smalku veidojumu, tā priekšgals bija augstu izliekts un atgādināja sievietes ķermeni. Tādēļ ja vien šie kuģi atšķiras no visiem citiem kuģiem Tādēļ pat neticās, ka ar tādiem braukuši šādi karotāji, kas laupījuši un postījuši.
Vikingi bija tie, kas laupīja un nokāva savus pretiniekus, vikingu vadītājs tos vadīja tā, lai viņa vīrus nekādā gadījumā nevarētu ielenkt uzbrucēji no visām pusēm. Vikingi ir apceļojuši gandrīz visu pasauli un atklājuši vairākas pasaules, tai skaitā ir Islande, Grenlande un pat Farēru salas. Kaut arī viņi bija lieli laupītāji un karotāji, viņiem bija arī sava kultūra un paražas, kuras viņi cienīja un nepārkāpa. Daudziem šķiet, ka vikingi ir bijuši vienkārši karotāji, kas uzvedušies necienīgi un viņus tikai interesējušas kaujas un iegūtais laupījums, bet tā tas nemaz neesot bijis. Vikingi izprata tādu lietu kā jūtas un prata būt pat iecietīgi. Kādā teikā par vikingu sirojumu Kursā ap 925. gadu, vikingi esot palīdzējuši kādam vīram un viņa dēliem izglābties no nāves. Tādēļ nevarētu teikt, ka vikingi bijuši nekulturāli un bez vismazākās sapratnes.
Vikingi bija arī tirgotāji un pārvaldītāji. Viņi prata ari dibināt pilsētas, piemēram, Dublinu. Viņi dibināja arī kolonijas, piemēram, Normandiju, kas atradās Francijā.
Vārds vikingi ir cēlies no skandināvu darbības vārda vikja, kas nozīmē aiziet prom, nošķirties. Zemēs, kurās nonāca skandināvu karotāji, viņus sauca arī citos vārdos – Rietumeiropā par normaņiem (ziemeļu vīri), Bizantijā – par varingiem, bet Krievzemē – par varjagiem.
Vikingu sirojumi sākušies tādēļ, jo viņu pašu zemēs nebija pietiekami daudz lauksaimniecības un zemkopības zemes un viņi šajās jomās nevarēja izpausties. Viens no iemesliem bija arī tas, ka daudzi jauni un enerģiski un darbīgi cilvēki, kas labi prata apieties ar ieročiem nevēlējās nodoties lauksaimniecībai, ko viņi dēvēja par “zemes darbu” un nicināja to. Viņiem bija svarīgāk iekļūt karotājvīru draudzē un gūt lielu atzinību. Viņiem arī patika ielaisties laupītāju dēkās un laupīt dažādas dārglietas. Tādēļ sākās vikingu sirojumi.…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Vikingi”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/853627

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register