Virsvērtību teorijas

Par vienu no modernās socioloģijas iedibinātājiem uzskata Kārli Marksu (1818 – 1883). Jauna teorētiska virziena un praktiskas sociālpolitiskas mācības – marksisma – dibinātājs.
Kārlis Markss centies izskaidrot, kādi faktori nosaka sabiedrības attīstību. Šo centienu rezultāts ir viņa vispārīgā socioloģiskā teorija – vēsturiskais materiālisms. Viņa ekonomisko un socioloģisko pētījumu pamatobjekts ir viņa laika kapitālistiskā sabiedrība. Markss pēta, kā šī sabiedrība dzīvo un attīstās, kāda ir tās struktūra un kā to varētu pārveidot.
Fundamentāla nozīme K. Marksa vispārīgajāsocioloģiskajā teorijā iedalīta darbam, kas ir sabiedrības eksistēšanas pamatnosacījums. Ikkatrs cilvēks veicot darbu piedalās ražošanas procesā. Ar laiku ražošanas veidi sāka mainīties un attīstīties. To aktīvākā puse ir ražotājspēki.
Kārlis Markss ražošanu saista ar šķirisko pamatkonfliktu. Ražošanas pamatmotīvs ir iegūt peļņu un tātad visa sabiedrības vērtību sistēmas prioritāte ir materiālajām vērtībām. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem ir kapitālisma būtība.
Šajā referātā es ielūkošos Kārļa Marksa darbā “Virsvērtību teorijas”. “Virsvērtību teorijas”, kas veido “Kapitāla” ceturto sējumu, Markss sarakstījis laikā no 1862 g. janvāra līdz 1863 g. jūlijam. Šis darbs ir vērsts uz kapitāla ražošanas procesa problēmām.
Marksam rakstot “Virsvērtības teorijas”, arvien vairāk paplašinājās viņa pētīto problēmu loks. Šis darbs ir svarīga sastāvdaļa marksisma ekonomiskajā mācībā. “Virsvērtību teorijām” ir paliekoša nozīme, jo tās palīdz ne vien izprast buržuāziskās politiskās ekonomijas vēsturi, bet arī radoši izstrādāt daudzas aktuālas ekonomiskās problēmas. …