Pēc ilgstošas apspriešanas 1999. gadā tika pieņemts jaunais Izglītības likums. Likums stājās spēkā 1999. gada 1. jūnijā. Līdz ar šī likuma pieņemšanu spēku zaudēja Latvijas Republikas izglītības likums, kurš, kā pirmais neatkarīgas valsts izglītības likums bija morāli novecojis. Daudzas izglītības nozares attīstības tendences vecais likums bremzēja un neveicināja to attīstību. Jaunā likuma izstrādes un apspriešanas gaitā radās viedoklis par šādu izglītības nozares likumdošanas struktūru: Izglītības likums, kā "jumta" likums un atsevišķie likumi - Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums.
Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam, spēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli.
Vienlaicīgi ar Izglītības likumu tika pieņemti:
1. Vispārējas izglītības likums , kura mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.
2. Profesionālās izglītības likums, kura mērķis nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību, vadību un attīstību.
3. Augstskolu likums, kurš attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām un reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.
Likumu mērķos redzam valsts politiku izglītības nozarē. Mēs zinām, kā Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, ierobežotie izejvielu un enerģētiskie resursi nosaka, ka galvenais Latvijas konkurences spēju noteicošais faktors ir izglītoti iedzīvotāji un kvalificēts darbaspēks. Šobrīd prioritāra ir Latvijas izglītības sistēmas saskaņošana ar Eiropas savienības izvirzītajiem nosacījumiem izglītības likumdošanas jomā, izglītības kvalitātes konkurētspējas jomā. Izglītības likumā noteiktais Latvijas izglītības sistēmas darbības mērķis - nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Uzskatu, ka Likums un citi normatīvie akti atbilstoši izglītojamo vecumam un vajadzībām šo iespēju arī nodrošina. Šī pamatmērķa sasniegšanai ir noteikti četri galvenie izglītības attīstības virzieni:
1) izglītības kvalitātes paaugstināšana;
2) resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana;
3) izglītības pieejamības nodrošināšana;
4) institucionālā attīstība.
…
