-
Viss par datoru
Ir datora "smadzenes", kur notiek visas lietas jeb informātiskie procesi - datu apstrāde, saglabāšana u. tml.. Sistēmas bloks ir savienots ar pārējām datora komplektā esošajām ierīcēm un visas tās "pieskata".
Klaviatūra jeb tastatūra
galvenā ievadierīce, ar kuras palīdzību tiek ievadīti un apstrādāti dati.
Monitors
ierīce, kas palīdz cilvēkam labāk saprasties ar datoru. Pats dators tīri labi varētu iztikt bez monitora, jo ievadītie dati vispirms nonāk sistēmas blokā, tur arī tiek apstrādāti, un visus rezultātus, datoraprāt, vienlīdz labi var noglabāt disketē, nesaglabāt vispār vai izdrukāt. Bet var arī izmantot monitoru, lai informētu cilvēku ne tikai par rezultātiem, bet arī par savu šībrīža darbību. Tāda veida saziņu starp datoru un cilvēku sauc par grafisko saskarni (jeb interfeisu).
Pele
ievadierīce, kas tiešām atgādina mazo grauzēju - tai ir aste un divas pogas jeb "acis", un tā ir visai kustīga. Pelei ir visciešākā sadarbība ar grafisko saskarni - uz monitora ekrāna redzams peles kursors, kas pārvietojas pa ekrānu, ja pele kustas (tā parasti nekustas, ja kāds to neaiztiek), un dators reaģē uz peles darbību jeb tās izraisītajiem notikumiem, atbilstoši mainot bildīti uz ekrāna. Un darbības pele, ja vien kāds labvēlis viņai drusku piepalīdz, prot vairākas: klikšķināt ar labo vai kreiso "aci" - parasti vienu (klikšķis) vai divas reizes (dubultklikšķis) (ja lietotājs nospiež peles pogu); kaut ko vilkt, piemēram, loga rāmi; kaut ko iezīmēt, piemēram, teksta gabaliņu vai kādu grafisko elementu (ja peli pārvieto, turot nospiestu tās kreiso pogu). Dažas peles ir apgādātas ar speciālu ritentiņu (vai diviem). Ērti novietots pelei starp acīm vai sānos, tas ir noderīgs ritinot (skrollējot) tekstu vai attēlu logā. Pelei bez ritentiņa nākas vairāk strādāt, proti, viņai jāvelk kāds no ritlodziņiem vai jāklikšķina uz kādas no bultiņām ritjoslu galos.
Pērkot datoru, ir vērts pievērst uzmanību vairākiem skaitļiem un burtiem, kas zinošam cilvēkam pastāsta, vai dators ir gana labs viņa vajadzībām.
Procesora ātrums [MHz]
norāda, cik miljonus reižu sekundē dators spēj veikt elementāras darbības, t.i., darbības, kurās nav nepieciešams izmantot atmiņu. Nopietnam mūsdienu datoram ātrums ir 300 - 400 MHz (megaherci).
Operatīvā atmiņa [Mb]
jeb RAM (Random Access Memory), parasti izteikta ar skaitli, kas ir divnieka pakāpe, (32, 64, 128, 256 megabaiti) - atmiņa, ko dators izmanto "darba vajadzībām". Tajā glabājas konkrētā brīdī izmantojamie dati un izpildāmās programmas. Izslēdzot datoru, "izslēdzas" arī operatīvā atmiņa, t.i., informācija tajā glabājas tikai tik ilgi, kamēr dators strādā
Pastāvīgā atmiņa [Gb]
jeb atmiņa uz diska saglabā datus arī pēc tam, kad dators ir izslēgts. Tajā atrodamas visas programmas, kas instalētas uz attiecīgā datora, un iepriekš noglabātie dati. Pastāvīgā atmiņa ir krietni vien ietilpīgāka kā operatīvā - 2 līdz 10 Gb (gigabaiti), bet arī lēndarbīgāka, tāpēc parasti vajadzīgos datus no tās "aizņemas", ar operatīvās atmiņas palīdzību apstrādā, un rezultātu atkal noliek uz cietā diska. Līdz citai reizei. …
Siiki aprakstīits dators
- Datoru paaudzes
- Datoru vīrusi
- Viss par datoru
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Datoru paaudzes
Research Papers for secondary school4
-
Datoru vīrusi
Research Papers for secondary school11
-
Datoru kaitīgā ietekme uz cilvēkiem
Research Papers for secondary school16
Evaluated! -
Datoru vēsture
Research Papers for secondary school3
-
Daži datoru lietošanas aspekti mācību procesā
Research Papers for secondary school2