Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
2,99
You save:
0,48 (16%)
Discounted price*:
2,51
Purchase
Add to Wish List
ID number:771133
Evaluation:
Published: 21.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Fakti par votu tautu    4
  Votu ciemu skaits    6
  Votu tautas skaits    6
  Votu kultūra    7
  Votu arējais izskats un raksturs    7
  Votu valoda    8
  Votu valodas dialekti    8
  Votu valodai raksturīgas īpašības    9
  Votu valodas leksika    9
  Votu valodas nozīme    10
  Vai votu tautai un valodai ir nākotne?    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Tautas pašnosaukums - vaďďako, vaďjalain
Tautas nosaukums, ko izmanto oficiālājos dokumentos – водь
Āgrāk izmantotie nosaukumi - водь, чудь, вожане, vadjalaiset
Tautas nosaukums citās valodās: latviešu - voti
krievu - водь
angļu - Votians (Votes)
vācu – Woten
franču - Vodi
Valodas nosaukums, ko izmanto paši voti - vaďďā tšēli, mā tšēli
Valodas nosaukums oficiālājos dokumentos - водский
Valodas nosaukums citās valodās: latviešu – votu
krievu – водский
angļu - Votian (Votic)
vācu - Wotisch
franču - Vodi
somu - vatja

Pēc antropoloģijas iezīmēm, voti ir Eiropiešu rases austrum-baltu tips. Parasti viņiem ir gaiši mati un zilas acis. Pēc ārienes viņi gandrīz neatšķiras no somiem un ižoriešiem. Bet pēc dzīvas raitas runas un atklāta rakstura vairāk atgādina igauņus.

Vēsturiski votu apdzīvota teritorija ir Krievijas ziemeļrietumi, Somu līča dienviddaļā starp Igaunijas robežu un Sanktpēterburgu. Dzīvoja Ļeņingradas apgabala rietumdaļā (Kingiseppas rajonā), it īpaši Kotli ciema apkārtnē. Pašlaik voti dzīvo tikai dažos ciemos upes Lugas lejastecē. Pēc P.I.Keppena datiem, 1848. gadā votu iedzīvotāju skaits sastādīja 5148 cilvēku, mūsdienu datos votu skaits svārstās starp tikai dažiem vecākās paaudzes cilvēkiem un 30 tūkstošiem (Encyclopedia of the Stateless Nations). Mūsdienu voti ir ziemeļ-rietumu votu grupas pēcteči.

Votu valoda pieder pie Urāliešu valodas saimes Baltijas jūras somu valodu dienvidu grupas. Votu valoda ir vistuvākā igauņu valodas ziemeļrietumu dialektam. Tajā jūtama stipra krievu valodas ietekme. Arī starp votiem un ižoriešiem pastāvēja draudzīgas, nereti pat radnieciskas attiecības. Vairākums votu bija bilingvāli (prata krievu valodu); daži – pat multilingvāli.Voti ir vienīgie no somugru tautām, kam nav rakstu valodas. (20.gs 20-jos gados Igaunijā votu tautas pārstāvis Dmitrijs Cvetkovs mēģināja veidot rakstu valodu, bet panākumus neguva.)

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Votu tauta”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/771133

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register