„Meistars politikā” – ar šādu vārdu viņš bija pazīstams cilvēcei. Divdesmit astotais Amerikas Savienoto Valstu prezidents- tas ir Tomas Vudro Vilsons. Pirmā pasaules kara beigās izvirzīja miera līguma principus, kas paredzēja tauta pašnoteikšanos un bija pamatā Versaļas sistēmai. 1 Savu valsti viņš veda pretī uzvarām, cīniņiem, kas bija saistīti ar demokrātijas principiem, iedibinot tos arī citās pasaules valstīs.
Tomas Vudro Vilsons piedzima Stautonā, Virdžīnijas štatā 1856. gadā cienījamā daktera Josefa Ruglesa Vilsona un Džanetes Vudrovas ģimenē.2 Viņa izcelšanās meklējama skotu-īru asinīs, Strabanes pilsētā, tagadējā dienvidīrijas teritorijā. Bērnību pavadījis Augustā, Džordžijā, dzīvojis arī Kolumbijā, Dienvidkarolīnā no 1870-1874. gadam.3 Pēc tam, kad viņa tēvs pieņēma Prezbiteriāņu amatu, Vilsons mazs būdams klausījās Ābrahama Linkolna ievēlēšanu, un lietas, kas saistītas ar karošanu. Vilsona mātes un tēva saknes meklējamas Ohaio. Viņi rūpējās par dienvidštatu piekritējiem, kuri bija ievainoti.
Bērnībā Vilsons iespaidojās no Civilā kara, dienvidštatu rekonstrukcijas, kas pamazām likvidēja plaisu starp Dienvidiem un Ziemeļiem.
Karjeru viņš sāka apmeklējot Deividsona koledžu (Davidson College).4
Viņš izvēlējās akadēmisko karjeru un kļuva par Pristonas Universitātes studentu. 1875. gadā būdams Pristonas Universitātes students, Vilsons pieteica sevi debatēs, literārajās aktivitātēs un studentu atlētiskas administrācijā.5 Pats nozīmīgākais sasniegums skolu nebeigušajam Vilsonam bija prasmīgi izanalizētā publikācija par komitejas sistēma Amerikas Savienotajās Valstīs.6 Skolu viņš beidza 1879. gadā. Savu līdzdalību devis arī studentu brālībās. Vienu gadu Vilsons studēja jurisprudenci Virdžīnijas universitātē. Virdžīnijā Vudro strādāja kā Džefersona Biedrības prezidentu. …
